''Krājbankas'' lietā debašu runas lasīs vismaz divas tiesas sēdes

Rīgas apgabaltiesā izskatāmajā civillietā par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem, starp kuriem ir arī tagadējais Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), šodien savu debašu šodien nolasīja prasītāji, kā arī debašu runas lasīšanu sāks atbildētāji, kuriem, pēc pašu teiktā, šis process aizņems vismaz divas tiesas sēdes.

Savā debašu runā prasītāju pārstāvis norādīja, ka vēl joprojām tiek uzturēta prasība par līdzekļu solidāru piedziņu, piebilstot, ka šajā lietā nav iespējams izlīgums.

Aizstāvis tiesai atkārtoti izklāstīja prasības būtību un detalizēti izskaidroja, kā izveidojās prasības summa. Viņš norādīja, ka epizodē, kas saistīta ar "Plazmexon" jeb epizodē par kredīta izsniegšanu jahtas iegādei tiek prasīts piedzīt 1,95 miljonu eiro zaudējumus. Savukārt lauvas tiesu jeb vairāk nekā 13 miljonus prasības pieteikumā veido epizode, kas saistīta ar kredītu, kas izsniegts, lai attīstītu nekustamo īpašumu Sanktpēterburgā.

Debašu runā arī tika uzsvērts, ka valdes loceklis kredītiestādē nav valdes loceklis parastā uzņēmumā, līdz ar to no šāda valdes locekļa var tikt prasīta lielāka atbildība. "Situācija, kad līdzekļi vieglprātīgi tiek izsniegti ārvalstu pilsoņiem, neliecina par saprātīgu komercpraksi," norādīja prasītāju pārstāvis.

Pēc prasītāju debašu nolasīšanas vārds tika dots atbildētāja Andreja Surmača pārstāvim, kurš norādīja, ka viņam esot sagatavota apjomīga debašu runa, kuras nolasīšana aizņems vismaz divas tiesas sēdes.

Pēc Surmača pārstāvja uzklausīšanas tiesa pasludināja pārtraukumu, pēc kura savu debašu runu sāks teikt Surmača pārstāvis.

Lietā kā atbildētāji ir septiņi bijušie likvidējamās "Latvijas krājbankas" valdes locekļi - Ivars Priedītis, 13.Saeimā ievēlētais Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.

Tiesas sēdē 26.oktobrī prasītāju pārstāvis Romualds Vonsovičs tiesai ieskicēja atbildētāju darbības, kas esot novedušas pie vairāk nekā 15 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

"Latvijas krājbankas" administrators "KPMG Baltics" prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015.gadā.

"TV3" ziņas janvārī vēstīja, ka tiesa ir apķīlājusi Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt zaudējumus šajā lietā.

Kā ziņots, 2011.gada nogalē "Latvijas krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu "Latvijas krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Policija par notikušo sāka izmeklēšanu.

"Latvijas krājbankas" kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.