Intervija ar SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.
- Kompānija Severstal Latvijā darbojas jau kopš 1992. gada - praktiski no laika, kad Latvija atguva neatkarību. Vai biznesa attīstības tendences bija identiskas galvenajiem valsts ekonomikas attīstības etapiem?
- Jā, protams, bizness vienmēr attīstās tādā vidē, kāda pastāv konkrētajā valstī. Deviņdesmito gadu sākumā Latvija kļuva par neatkarīgu valsti starp Eiropu un Krieviju, un nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa bija tranzīta nozare, jo loģistikas ceļi palika iepriekšējie. Līdz ar to, ka tolaik praktiski visas preces no uzņēmuma ražotnēm Krievijā tālākai eksportēšanai tika sūtītas caur Baltijas ostām, Latvijā tika izveidots meitas uzņēmums.
Pēc dažiem gadiem valstī aktualizējās ražošanas un būvniecības sfēras, kas mainīja arī mūsu uzņēmuma pamatnodarbošanās veidu - uzsākām metāla pārdošanu Baltijas valstu tirgos. Pagrieziena punkts uzņēmuma attīstībā notika brīdī, kad Latvijas kompānijas sāka aktīvi integrēties Rietumeiropas biznesa uzņēmumos. Darbs atvērtā tirgus apstākļos, kur valda liela konkurence, prasīja pārformēt arī domāšanu: plānveida ekonomikas pieeja vairs nedarbojās - mūsu dzīvēs ienāca tādi jēdzieni kā serviss un klienta vara. Mums tuvākie Eiropas tirgi pieprasīja stabili augstu produktu kvalitāti, piegāžu disciplīnu, gatavību izpildīt individuālās klientu prasības. Tā kā Latvijas iekšējais patēriņš ir salīdzinoši neliels, vietējie uzņēmumi atrada savas eksporta nišas - vieni piedāvāja gatavu produkciju, citi iekļāvās ārvalstu kompānijās un servisu centros.
- Kurā nišā iekļāvās Severstal?
- Mēs radījām tobrīd Baltijā jaunu nišu: izveidojām Rietumeiropas standarta metāla servisa centru. Apzinoties, ka biznesa attīstībai nepieciešams eksports uz Eiropas tirgiem, deviņdesmito gadu beigās mēģinājām piegādāt metālu Somijai. Pirmām kārtām izrādījās, ka mūs neviens tur negaida - patērētāji bija pilnā mērā apmierināti ar Skandināvijas piegādātājiem un mainīt kādu par labu - tolaik mazpazīstamas - Latvijas uzņēmumam nebija nekādas vēlmes. Tāpat, izrādījās, ka standarta metāls par mūsu piedāvātajām cenām tur nav vajadzīgs - ir pieejami lētāki analogi produkti tieši no ražotājiem. Taču viens no potenciālajiem klientiem izrādīja interesi iegādāties servisu - metālu, kas sagriezts viņam nepieciešamā izmēra lentēs.
2001. gadā uzstādījām ražošanas līniju un saskārāmies ar problēmu - nebija pieejami kompetenti metālapstrādes speciālisti, jo iekārtas Latvijā bija unikālas. Par mūsu pamata klientiem tolaik kļuva viens Somijas uzņēmums, kā arī Latvijas ražotāji: Knauf, Valpro, Rīgas elektromašīnu rūpnīca, Granīts. Esmu viņiem ļoti pateicīgs par pacietību un nenovērtējamo pieredzi - viņi ziedoja savu laiku un spēkus, piedeva kļūdas, lai mēs iemācītos nodrošināt kvalitāti. Un mēs to iemācījāmies! Jāpiebilst, ka uzskaitītie uzņēmumi vēl arvien ir mūsu atslēgas klienti.
Šodien SIA Severstal Distribution skaitās kā lielākais rūpnieciskais uzņēmums Latvijā - eksports uz Ziemeļeiropu un Austrumeiropu sastāda 90% no darbības kopapjoma.
- Jūs sakāt, ka iekārtas tolaik bija Latvijai unikālas un arī darbības joma jaunums Baltijā. Kā saglabāt priekšrocības, ja konkurenti spēj piedāvāt tieši to pašu?
- Ir jāpilnveidojas, nav jābaidās mainīties. Mēs nepārtraukti radām kaut ko jaunu: pirmie Baltijā izveidojām metāla servisa centru; pirmie uzsākām metināto cauruļu ražošanu; izveidojām izplatīšanas tīklu, kurā apvienojām labāko Eiropas un Krievijas pieredzi; noliktavu tīklu mainām atbilstoši tirgus pieprasījumam.
Šobrīd informācijas lauks ir atvērts, izmaiņu ātrums ir strauji pieaudzis, bet tendences kļuvušas globālas. Standartprodukcijas tirgū, pie kā pieskaitāms arī metāls, nevar saglabāt slepenas zināšanas: ja kaut kur ir ieviesta veiksmīga prakse, to ātri pārņem citi. Turklāt bieži to veicina patērētāji, kuri arī no citiem piegādātājiem pieprasa tādu pašu servisa līmeni kā to, kuru uzskata par labāko.
Lai klienta skatījumā saglabātu partnera pozīciju numur viens, ir jāsaprot partnera problēmas un jāpalīdz tās atrisināt. Spēja organizēt šādu sadarbību atkarīga no gatavības uzklausīt klientu un realizēt izmaiņas savos biznesa procesos. Ir jāzina, kā piegādāto produktu tālāk izmantos mūsu partnera klienti, kādas prasības tam tiek izvirzītas? Ja spēsiet palīdzēt savam partnerim kļūt konkurētspējīgākam, turklāt ilgtermiņa perspektīvā, jūs nostiprināsiet sadarbību ar kopējiem panākumiem. Tālāk biznesa attiecības tiek stiprinātas ar spēju nodrošināt vienādi augstu produktu kvalitāti un servisu, kā arī savstarpējās uzticēšanās atmosfērā. Frāze: «Darījums skaitās veiksmīgs, ja abas puses uzskata, ka viena otru ir pārspējusi», tā ir recepte tam, kā darīt nevajag. Mēs būvējam ilgtermiņa partnerību uz savstarpējas godprātības un abu pušu interešu ievērošanas principiem.
- Vai jūsu pārstāvētajam uzņēmumam Latvijā piemīt kas unikāls, ko izmantot varētu arī citi Severstal uzņēmumi?
- Mūsu devums koncernam Severstal pamatots faktā, ka Severstal Distribution ir pats efektīvākais produkcijas pārdošanas kanāls uz Eiropu.
Domāju, ka unikalitāte slēpjas pieredzē, ko Severstal ieguva caur savu uzņēmumu Latvijā. Pirmkārt, tā ir pieredze metālapstrādes ražotņu izveidē - mūsu metāla servisa centrs bija pirmais šāda veida projekts, ko realizēja Severstal. Otrkārt, zināšanas un biznesa inteliģences prasmes, ko esam ieguvuši Latvijā un papildinājuši ar labāko pieredzi no citiem Severstal Krievijas, Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirdzniecības uzņēmumiem, ir palīdzējušas izveidot veiksmīgu kompānijas Serverstal Distribution uzņēmumu grupu. Treškārt, pateicoties tam, ka Latvijā jau sen ir ienākusi klientu apkalpošanas kultūra, esam pilnveidojuši komplekso metāla piegāžu sistēmu. Šobrīd līdzīga sistēma kļuvusi aktuāla arī Krievijā, tāpēc mēs ar nepieciešamajām kompetencēm arī tur varējām operatīvi piedāvāt klientiem metālu kopā ar pakalpojumu paketi - sākot no metālapstrādes un piegādēm līdz finanšu pakalpojumiem un materiāla uzglabāšanai mūsu noliktavā.
Es daudz runāju par pieredzi, tāpēc svarīgi piebilst, ka šodien nozīmīgākos amatus starptautiskajā Severstal Distribution tīklā ieņem top menedžeri no Latvijas. Turklāt mūsu kolēģis Artūrs Cīrulis, kurš vadīja ražošanu Polijā, šodien ir Krievijas - Spānijas kopuzņēmuma Severstal - Ganvarri - Kaluga ģenerāldirektors.
- Vai brīdī, kad menedžeris no Latvijas aizbrauc strādāt uz citu Severstal uzņēmumu, nejūtat kvalificētu darbinieku trūkumu Rīgā?
- Neskatoties uz to, mēs vienmēr esam priecīgi par saviem kolēģiem. Tajā pašā laikā šīs pārmaiņas provocē izmaiņas mūsu kolektīvā, pateicoties kam, mūsu darbiniekiem Rīgā rodas karjeras izaugsmes iespējas.
Taču jums ir taisnība, mēs, tāpat kā daudzas citas Latvijas kompānijas, izjūtam kvalificēta darbaspēka trūkumu. Lielā mērā tieši tāpēc cenšamies jaunos kolēģus veidot uzņēmuma ietvaros. Severstal koncerns piedāvā dažādas apmācību un izaugsmes programmas saviem darbiniekiem - vienmēr var piemeklēt tieši to, kas mums nepieciešams.
Arvien biežāk dzirdam, ka uzņēmumi Latvijā un Igaunijā darbā pieņem imigrantus. Līdz šim neesam pievērsušies šādai praksei, jo mūsu efektīvākais instruments darbaspēka piesaistei ir praktikanti. Kamēr students raksta diplomdarbu, viņam ir nepieciešama praktiskā darba pieredze, tāpēc mēs labprāt aicinām pie sevis topošos speciālistus, tāpēc tie, kuri ir spējuši sevi labi parādīt darba vidē un vienlaicīgi ieguvuši pieredzi tieši mūsu uzņēmumā, tiek ierakstīti mūsu kolektīva rezervēs. Pēdējo piecu gadu laikā no 100 praktikantiem 20 ir kļuvuši par mūsu pastāvīgajiem darbiniekiem.
- Jūs vadāt starptautisku uzņēmumu, kuram viens no galvenajiem uzņēmuma vadības centriem atrodas Latvijā. Kā jūs domājat: kur slēpjas mūsu valsts konkurences priekšrocības un kā tās stiprināt?
- Pirmkārt, nemaināms lielums ir Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, kuru nenoliedzami var izmantot dažādu kravu izplatīšanai un apkalpošanai, kā arī pievienotās vērtības radīšanai, pārstrādājot izejvielas no Austrumiem gatavos produktos Eiropas tirgiem.
Otrkārt, Latvijā ir radīta komfortabla biznesa vadības vide - šeit tiek ievēroti likumi, salīdzinoši zems birokrātijas slieksnis, attīstīts finanšu pakalpojumu tirgus, kā arī daudzas citas lietas ir vienkāršāk paveicamas pieejamo mūsdienu informācijas tehnoloģiju sistēmu dēļ. Šeit biznesa vidē vienmēr ir iespējams komunicēt, jo visi zina vairākas valodas, - komunikācija ir ļoti svarīgs aspekts!
Attiecībā uz valsts konkurētspējas stiprināšanu, tad man kā cilvēkam, kurš ir iedziļinājies biznesā, bet neatrodas politikā, jāsaka: jāvelk paralēles ar uzņēmējdarbību. Kā jau teicu, ilglaicīga partnerība var balstīties uz savstarpējā izdevīguma un uzticēšanās pamatiem. Partneriem ir jābūt vienam otram paredzamiem un jāprot saklausīt otras puses vajadzības, kopā radot pamatu attīstībai un padarot vienam otru stiprāku.
Valstij, tāpat kā biznesā, vajag izstrādāt attīstības stratēģiju vairākus soļus uz priekšu. Taču galvenais - secinājumi jāizdara, veicot iepriekšējās pieredzes analīzi, bet jādzīvo nākotnei. Pirmie Latvijas neatkarības simts gadi ir praktiski pagājuši, tāpēc no visas sirds vēlu Latvijai vēl daudzus uzplaukuma gadsimtus.
