Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Tiesībsargs lūdz Vējonim neizsludināt grozījumus Darba likumā

© F64 Photo Agency

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu otrreizējai caurlūkošanai nodot Saeimā pagājušajā nedēļā pieņemtos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju vienoties par mazāku virsstundu samaksu.

Kā aģentūrai LETA norādīja Jansons, ja nozares mērķis ir palīdzēt valstij izskaust ēnu ekonomiku un negodprātīgus nozares uzņēmējus, tad Darba likums jau tagad paredz iespēju to darīt, slēdzot ģenerālvienošanos.

"Ja valsts uzskata, ka ar ģenerālvienošanās noslēgšanu nozare var nākt talkā ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, tad valstij uzņēmēji ir jāatbalsta ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar nodokļu atvieglojumiem, nevis uz darba ņēmēju interešu rēķina," uzskata Jansons.

Viņaprāt, izvirzīto mērķi - ierobežot ēnu ekonomiku un izskaust "aplokšņu algas" būvniecības un citās nozarēs - var sasniegt citiem, darba ņēmēju intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nosakot bargākus sodus par "aplokšņu algu" maksāšanu un citiem likuma pārkāpumiem, veicot pastiprinātu un mērķtiecīgāku kontroli u.tml.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.