Ja par Latvijas sauszemes teritorijas izmantošanu ģenerālās līnijās viss ir skaidrs, tad jūras apsaimniekošana ir precīzi nenoformulēta lieta. Ikviena jauna iniciatīva šajā vidē sastopas ar neizlēmību no atbildīgo institūciju puses – ja nav skaidrs, ko drīkst, labāk neļaut neko. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzzīmētais Jūras telpiskais plānojums šo praksi var būtiski mainīt.
Latvijas jurisdikcijā ir ievērojama Baltijas jūras daļa - 28,5 tūkstoši kvadrātkilometru jeb 7,6%. Jūras plānojums 2030 būs pirmais dokuments, kas nosaka Latvijas valsts prioritātes jūras telpas izmantošanā un regulē dažādu tautsaimniecības jomu, drošības un vides aizsardzības interešu līdzāspastāvēšanu.
Jāīsteno zilā izaugsme
Šobrīd jūras izmantošanu noteic vēsturiskās saimnieciskās intereses un daudz vides aizsardzības. 33% Latvijai piekrītošās Baltijas jūras teritorijas ir pasludināta par aizsargājamu, un saimnieciskās aktivitātes še ir labākajā gadījumā ierobežotas, sliktākajā - pilnīgi neiespējamas. Jāatgādina, tā bija Eiropas Komisijas prasība būtiski palielināt aizsargājamās teritorijas Latvijā un iekļaut tajās jūru. Taču vienlaikus Eiropas Savienība arī pateikusi, ka sabiedrībai no jūras jāiegūst lielāks tautsaimniecisks labums - ilgtermiņa stratēģija Zilā izaugsme paredz visādi sekmēt jūras ekonomikas attīstību dalībvalstīs. Tātad Latvijai jārūpējas ne tikai par biotopu aizsardzību ūdens dzīlēs un putniem debesīs, bet arī labumiem, ko Latvijas cilvēki var gūt, pateicoties savas valsts novietojumam Baltijas jūras krastā. Jūras telpiskā plānojuma karti Neatkarīgajai izskaidroja VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne un valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.
Konkurence uz jūras teritoriju ir liela - tradicionāli savas intereses te ir kuģniecības nozarei un zvejniekiem, savas valsts aizsardzības resoram, pēc jūras teritorijas tīko arī atjaunojamās enerģijas industrija un naftas ieguves kompānijas. Piekrastes pašvaldības ieinteresētas tūrisma attīstībā. Savukārt kontrolēt visus un visur tiecas vides aizsardzības organizācijas un ornitoloģijas fanātiķi.
Panākts kompromiss
Dokumenta tapšanā iesaistījās gandrīz 400 dažādu institūciju - valsts iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotāju grupas un uzņēmēji. Tā kā Jūras plānojums 2030 lielā mērā ir vērsts uz nākotni, katrs sektors diskusiju gaitā centās ieņemt pēc iespējas lielāku teritoriju kartē. Tagad nevajag, bet - ja nu kādreiz savajadzēsies. Te jāpaskaidro, ka šis ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments. Ja Ministru kabinets ar savu rīkojumu karti akceptēs, jūras plānojums kļūs saistošs. Katrai pašvaldībai, katrai iestādei, arī tiesām, skatot uzņēmēju vai kādu citu interesentu ierosinājumus par jūrā veicamām saimnieciskām darbībām, būs jāievēro šī karte. Vēja ģeneratoriem vieta konkrētā kvadrantā un nekur citur. Un tikai ar jaunu valdības rīkojumu kartē varēs ieviest izmaiņas.
Taču šobrīd kompromiss ir panākts - pēc četru gadu darba. Visas ieinteresētās puses karti saskaņojušas, kaut arī dažu intereses ir savstarpēji konfliktējošas.
Nav robežlīguma - nav naftas
Vieni no pēdējiem savu akceptu deva jūrnieki. Viņi sarunās panākuši maksimālu kuģu ceļu platumu - sešas jūras jūdzes, kas sauszemnieku mērvienībās ir vairāk nekā 11 kilometru. Tādā platumā jebkurš kuģis var cilpu cilpas taisīt. Savukārt karte plato kuģu ceļu dēļ izskatās krustu šķērsu sarūtota. Kuģi principā pārvietojas, kur paši uzskata par nepieciešamu, taču vēja ģeneratori to maršrutus var būtiski ietekmēt. Ja jāapbrauc viens stabs, jātaisa līkums, jāpatērē vairāk degvielas, rodas lielāks piesārņojums. Ja ceļā vesels vēja parks, neērtību un tēriņu pulka vairāk. Nīderlandes kolēģi plānojuma izstrādes gaitā rekomendējuši likt vēja parkus tuvāk ostām, taču viņiem pašiem šā iemesla dēļ ir navigācijas grūtības Ziemeļjūrā. Tāpēc pie mums vēja parkus varēs būvēt nostāk no ostām un attālāk no krasta, lai ainavu nebojā. Un arī par iezīmētajiem laukumiem vēl nav drošas skaidrības, jo vietām tie pārklājas ar dabas vērtību izpētes teritorijām. Tas nozīmē, ja apakšā tiks uziets Eiropas nozīmes biotops Akmeņainie sēkļi jūrā, propellerus te stādīt, visticamākais, nevarēs. Vēl sarežģītākā situācijā ir un arī pēc plānojuma pieņemšanas paliks naftas ieguves industrija. Latvijai nafta ir, izpētes laukumi iezīmēti, taču pie pumpēšanas ķerties klāt nav iespējams. Tieši naftas dēļ starp Latviju un Lietuvu nav noslēgts robežlīgums. Lietuvieši ir ratificējuši, mēs - ne. Atradne viena, un sadalīt to uz diviem pagaidām neizdodas. Taču Jūras plānojums 2030 nekādi neregulē robežattiecības un neaizstāj robežlīgumu.
Tas nozīmē, ka attiecībā uz naftas laukiem kartei ir pamatā ilustratīva nozīme. Toties pavisam nopietni vērā ņemama ir kreisajā stūrī apakšā redzamā miroņgalva. Tā apzīmē kara laikā nogremdētos ieročus, un no tiem jāuzmanās gan zvejniekiem, gan naftas pētniekiem. Zviedri pabrīdinājuši.
Valdībai jāpagūst
Līdztekus vides aizsardzībai vēl viena ietekmīga joma, kas jūras izmantošanā tautsaimniecisku atdevi nedos, ir valsts aizsardzība. Šīs intereses iezīmētas trīs lielos jūras poligonos un aizsargjoslās ap 14 jūras novērošanas torņiem. Te nevar sliet vēja stabus, aizliegts ir viss, kas traucē radara signālam, un poligonos militāro aktivitāšu laikā aizliegta civilā kuģošana.
Eiropas Savienības rekomendēta tautsaimniecības joma, kas Latvijas jūras plānojumā tomēr neparādās, ir akvakultūra. Kurzemes piekrastē jau dažus gadus nīkuļo viena eksperimentāla gliemeņu ferma, taču pagaidām tāda tehnoloģija, kas mūsu ūdeņos ļautu rūpnieciski audzēt jūras veltes, nav izgudrota.
Jūras plānojuma karte pašlaik ir nodota sabiedriskajai apspriešanai. Vides ministrija priekšlikumus gaida līdz 13. novembrim. Bet patiesībā jau īpaši negaida, jo cer, ka četru gadu kompromisu decembrī izdosies apstiprināt vēl pašreizējai valdībai. Ja pie teikšanas nāks jaunā valdība un Jūras piekrastes plānojumu gribēs pētīt no nulles, tā pieņemšana var aizkavēties uz gadu pusotru.
