Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nevēlas celt Latvijas iedzīvotāju labklājību, bet grib saglabāt kontroli ne tikai pār iedzīvotājiem, bet arī valsts cenu veidošanas politiku un Latvijas tautsaimniecību kopumā.
Pie šāda secinājuma nonākusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA), vērtējot LKA nostāju fizisko personu bankrota jautājumā.
"Mūsuprāt, LKA baidās, ka cilvēkiem būs reāls juridisks instruments sarunās ar bankām un tās būs spiestas nākt pretī kredītņēmējiem un reāli, abpusēji saprotami restrukturizēt kredītus," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja LAKRA vadītājs Ainārs Gorenko.
Viņš ir pārliecināts, ka Maksātnespējas likums jaunajā redakcijā, kas iesniegts otrreizējai izskatīšanai Saeimā, paredz ātru aktīvu pāriešanu kreditoru īpašumā un gandrīz ikvienam pieejamu bankrota procesu, kas esot tiešā pretrunā ar nekustamo īpašumu pārpircēju interesēm.
Nekustamā īpašuma pārpircējiem šāda likuma redakcija, LAKRA skatījumā, nav izdevīga, jo viņi, iegādājoties īpašumus, cerēja uz cenu pieaugumu nākotnē, kas ļautu viņiem vairāk nopelnīt. Taču Saeimai otrreizējais izskatīšanai nodotais likums paredz, ka visi īpašumi tiek pārdoti sešu mēnešu laikā.
Gorenko arī uzskata, ka jau tagad likumā ir iestrādāti vairāki ierobežojumi negodprātīgiem nekustamo īpašumu pārpircējiem, kas viņiem neļautu klasificēties maksātnespējas procesam.
"Tādējādi, pirmkārt, LKA arguments par jaunā likuma izdevīgumu "šauram interešu lokam" neiztur kritiku, otrkārt, tieši šādiem cilvēkiem ir juridiskas zināšanas un resursi, lai esošo maksātnespējas procesu izietu," apgalvo LAKRA vadītājs, kurš uzskata, ka, iebilstot pret Saeimā atbalstīto likuma redakciju, LKA neļauj juridiski bankrotēt tiem, kas faktiski jau ir bankrotējuši.
Kā ziņots, LKA uzskata, ka Maksātnespējas likuma otrreizējā likuma pārskatīšanas procesā galvenā uzmanība ir jāvelta tam, lai likumā skaidri definētu maksātnespējas procesa nosacījumus vienīgā mājokļa īpašniekiem un tiem, kas veikuši nereģistrētu uzņēmējdarbību nekustamo īpašumu nozarē.
LKA biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka, atstājot likumu pašreizējā redakcijā un kā maksimālo saistību dzēšanas termiņu nosakot divus gadus, precīzi nedefinējot, uz kādām parādnieku grupām šīs normas ir attiecināmas, tiks veicināta likuma negodprātīga izmantošana un starptautisko tiesisko principu pārkāpšana.
LKA pauž bažas ka ievērojama iedzīvotāju daļa centīsies slēpt savus patiesos ienākumus, lai kvalificētos likumā piedāvātajam bankrota procesam, tādējādi veicinot ēnu ekonomikas uzplaukumu un nelabvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību.
LKA rosina Maksātnespējas likumā veikt fizisko personu segmentāciju, nošķirot tos, kuriem būs iespēja izmantot atvieglotos maksātnespējas nosacījumus, no tiem, kuriem būs jāveic maksātnespējas process pēc otrajā lasījumā pieņemtajiem nosacījumiem, kad bankrota procedūras maksimālais ilgums ir četri gadi no mantas pārdošanas brīža, maksājot trešdaļu no saviem ienākumiem, bet ne mazāk kā vienu minimālo mēnešalgu.
Asociācija ierosina iekļaut likumā nosacījumu, ka trešajā lasījumā pieņemtais maksātnespējas process tiek piemērots tiem parādniekiem, kuru kopējais parāda saistību apmērs pret nodrošinātajiem kreditoriem maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu un pret nenodrošinātajiem kreditoriem - 5000 latu. Tāpat kredītam jābūt ņemtam mājsaimniecības vajadzību apmierināšanai un parādnieka parāda saistībām to rašanās brīdī bija jābūt samērīgām ar viņa ienākumiem.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatot grozījumus Maksātnespējas likumā, rosinās deputātiem diskusiju par diviem priekšlikumiem.
Viens no priekšlikumiem ir atstāt jau Saeimas pieņemto kārtību, bet kā otru komisija rosina izskatīt priekšlikumu, ka arī fiziskajām personām, kuras ņēmušas kredītu, lai uzlabotu savas ģimenes apstākļus, arī tiks piemērota esošā kārtība, aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP).
Savukārt fiziskajām personām, kuras ņēmušas kredītus, lai nodarbotos ar biznesu, varētu tikt rosināts piemērot maksātnespējas procedūru gadu ilgāk.
Jau ziņots, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš Maksātnespējas likumam ir 3.jūlijs, bet galīgajā lasījumā tie tiks skatīti 12.jūlija ārkārtas sēdē.
LETA jau informēja, ka Saeima 28.jūnija ārkārtas sēdē nodeva komisijām otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Valda Zatlera neizsludināto Maksātnespējas likumu.
Tāpat jau vēstīts, ka Saeima pieņēma jauno Maksātnespējas likumu, neskatoties uz banku iebildumiem. Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpildi, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons paudis uzskatu, ka Saeimas pieņemtajā versijā Maksātnespējas likumā iekļautās normas ļautu maksimāli ātri spekulantiem atbrīvoties no saviem parādiem, tos nogrūžot uz kreditoru pleciem.
Bankām ir iebildumi pret likumā iekļauto normu, ka bankrota procedūru privātpersonas varēs iziet divu gadu laikā, bankai maksājot 30% no saviem oficiālajiem ienākumiem, bet pēc šī laika bankai parāds būs jānoraksta. Bankrota procesu varēs iziet arī gada laikā, taču tad cilvēkam būs jānomaksā vismaz 50% no parādu summas.
Tverijona skatījumā, šāds regulējums padarīs kredītus nepieejamākus ne tikai privātpersonām, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija uzskata, ka Maksātnespējas likumā nepieciešams segmentēt parādniekus, izvērtējot parādnieka reālo situāciju un iemeslus, kas viņu noveduši faktiskajā maksātnespējas stāvoklī, un attiecīgi no tā jāpiemēro maksātnespējas procesa noteikumi.