Joprojām izpaliekot saprātīgam normatīvajam regulējumam, kriptovalūtu bizness tiecas būt atzīts par līdztiesīgu un legālu uzņēmējdarbības nišu arī Latvijā. Rīgā atklāts pirmais kriptovalūtu maiņas punkts.
Uzņēmums SIA CryptoCash savu tirdzniecības zāli lepni nosaucis par kriptovēstniecību, tomēr grezno telpu galvenā funkcija ir skaidras naudas darījumi - te iespējams pirkt un pārdot dažādas kriptovalūtas, kā arī samainīt tās pret īstu valūtu - eiro. Pakalpojuma cena ir 2% no darījuma summas. Tā skaidro aiz letes nosēdinātais puisietis. Mājaslapa gan vēl nedarbojas, bukleti, kuros iepazīties ar detalizētāku informāciju, arī nav sadrukāti. Taču elektroniskais tablo pie sienas ir, un tajā redzamas populārāko kriptovalūtu šā brīža vērtības naudā.
Paredzējums piepildās
Pirkt un pārdot var jebko, sākot no naudas un zelta, beidzot ar kauri gliemežvākiem. Tomēr joprojām nekas pērk un pārdod pasaulē nav tik neuzticams kā kriptovalūtu vērtība. Tāpēc eksperti iesaka šīm spekulācijām neizmantot mājsaimniecības līdzekļus un neizmantot savus ietaupījumus nebaltai dienai. Risks, tāpat kā rotaļājoties kazino, ir pārāk augsts. To var atļauties darīt bagāti cilvēki ar brīviem līdzekļiem, un arī - atceroties, ka valsts šo biznesu faktiski neuzrauga un neko negarantē. Spekulantam pašam ir jādomā, kur viņš grūdīs «pa lēto» sapirkto kriptovalūtu brīdī, kad tās vērtība gāzīsies bezdibenī.
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs pirms gada brīdināja, ka bitcoin vērtība kritīsies: «Kad spekulantu vilnis izsīks un esošie turētāji sāks bitcoin pārdot, pretim būs samērā maz pircēju, kuri bitcoin redz reālu vērtību/grib to lietot. Tādēļ krahs būs dramatisks.» Šis paredzējums pamazām piepildās. Viena kriptovalūtas bitcoin mērvienība vakar maksāja 6253 dolārus. Savā radīšanas brīdī pirms desmit gadiem tā bija vienu dolāru vērta. Pērn ap Jaungadu maksāja 20 000 dolāru. Jau gadu bitcoin vērtība piedzīvo nepārtrauktu lejupslīdi, bet ir kriptovalūtas, kam sokas krietni sliktāk.
Lērums valūtu, neviena atbildīgā
Gada sākumā sabruka Bitconnect tirgus, jo šīs kriptovalūtas vērtība no 463 dolāriem nogāzās teju līdz nullei, trīs dienās zaudējot 85% vērtības. Investori bankrotēja, pseidovalūta pārstāja darboties.
Kriptovalūtu ir daudz. Vakar tādu pasaulē bija 2085, un tās visas var sabrukt. Tā kā kriptovalūta nav nauda, par to neviens neatbild. Tai nav viena pārvaldnieka, nav centrālās iestādes, nav arī starpnieka, un tā ir tikpat kā neizsekojama, jo katrs darījums ir veicams, ģenerējot jaunu adresi. Tieši šīs anonimitātes dēļ kriptovalūtas labprāt izmanto kibernoziedznieki, piemēram, šantažējot bagātniekus ar nozagtām intīma rakstura bildēm. Šāds gadījums pirms pāris gadiem notika Lietuvā. No plastikas ķirurģijas klīniku datu tīkla tika izzagtas pirms un pēc operāciju fotogrāfijas, un bagātnieki maksāja.
Lielai līksmībai par pirmo kriptovalūtas maiņas punktu Rīgā nav pamata. Jo vairāk tāpēc, ka gan nacionālā, gan arī Eiropas Savienības līmenī par šī biznesa regulāciju trūkst skaidrības.
Regulējums minimāls
Pastiprināta virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība tiks sākta no nākamā gada 1. jūlija. Kriptovalūtu tirgoņi ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekti. Viņu uzraudzību veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt pašlaik šo pakalpojumu sniedzēji tiek uzraudzīti un kontrolēti «kā jebkurš cits nodokļu maksātājs». Tā skaidro VID un aicina pētīt sadaļu Kriptovalūtas savā tīmekļa vietnē. Tā kā speciāls regulējums attiecībā uz kriptovalūtām nepastāv, galvenā vēsts, kas izlobāma no VID padomiem, ir šāda:
Fiziskām personām no kriptovalūtas pārdošanas gūtie ienākumi jādeklarē, un tiem piemērojams 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis kā ienākumam no kapitāla pieauguma. Tas gan maksājams tikai gadījumā, ja pārdot to izdodas par augstāku cenu nekā nopirkta, un par pieauguma daļu.
Savukārt juridiskām personām darījumi jāreģistrē grāmatvedībā, kriptovalūtu vērtību izsakot eiro. Ar PVN tiek aplikta tikai darījumam piemērotā komisijas maksa, nevis visa darījuma summa kopumā.
Vēl viens pakalpojuma sniedzēju pienākums teorētiski ir ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Tas arī viss.
Kopumā šīs jomas regulējums ir trūcīgs, un arī to pašu, pateicoties kriptovalūtu anonimitātei, diezin vai kāds ņems vērā. Banku sektors tāpēc ar kriptovalūtām neķēpājas. Virtuālā nauda nav oficiāli atzīts maksāšanas līdzeklis, un ar to saistītie riski - pārāk lieli.
Lai cik dīvaini tas arī šķistu, pastāv arī ar klimatu saistīti iebildumi pret šo virtuālo rūpalu. Katra kriptovalūtas vienība ir sarežģītu kriptogrāfijas algoritmu ķēde, ko ģenerē īpaši jaudīgi datori. Ar grandiozo elektrības patēriņu tie veicina globālo sasilšanu.
