Mediķu atalgojuma palielināšanai 2019. gadā papildus nepieciešami 103 miljoni eiro, kuri pašreizējā budžeta plānā nav paredzēti. Mediķu algu jautājums nosaukts kā galvenais Veselības ministrijas sagatavotajā prioritāšu sarakstā. Kam jāveido nākamā gada budžets – aizejošajai vai nākamajai valdībai saskaņā ar savām prioritātēm?
Neatkarīgā pirms divām nedēļām rakstīja, ka tehniskajā budžeta plāna projektā, ar ko Finanšu ministrija iepazīstināja valdību, veselības nozarei ir paredzēti papildu 154 miljoni eiro, taču tie ir Eiropas Komisijas pieļautā atkāpe no budžeta deficīta un ir izmantojami strikti tikai reformu finansēšanai. Tātad to nevar izlietot mediķu atalgojuma palielināšanai. Nākamā gada veselības nozares budžets, saskaņā ar Finanšu ministrijas ziņojumu, ir 1,168 miljardi eiro.
Gan mediķu arodbiedrība, gan Latvijas Māsu asociācija pauž neizpratni un sašutumu par to, ka 2019. gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums darba samaksas paaugstināšanai.
Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad vairāki no svarīgiem jautājumiem veselības jomā, piemēram, rindu mazināšana, onkoloģija, kā arī mediķu atalgojuma palielināšana, ir iekļauti prioritāšu sarakstā, kas bija, ir un būs valdības izšķiršanās. Pamata finansējums veselības nozarei tiek noteikts tāds pats kā pagājušajā gadā, taču atkarībā no politiskajām iniciatīvām var saplānot papildu līdzekļu piešķiršanu. Uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc 2017. gada oktobrī, kad tika gatavots šā gada budžets, Veselības ministrija jau varēja precīzi pateikt, ka finansējums algām ir piešķirts, Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders atbild, ka pašlaik ir sagatavots budžeta tehniskais variants, var teikt, pamats, kurš līdzīgi kā pērnā gada budžeta projekts «jāapaudzē» ar prioritātēm piešķirto papildu finansējumu. Mediķu atalgojuma jautājums ir viens no prioritātēm. Tas paredz darba samaksas pieaugumu vidēji par 20 procentiem, kā arī virsstundu darba samaksas nodrošinājumu saistībā ar atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. Pērn budžetu plānoja un apstiprināja viena un tā pati valdība, taču 2019. gada budžetu, visticamāk, apstiprinās jau jaunā valdība. Tai, iespējams, būs cits skatījums uz prioritātēm saistībā ar vēlētājiem, tostarp mediķiem, dotiem solījumiem.
Gan mediķu arodbiedrība, gan Latvijas Māsu asociācija pauž neizpratni un sašutumu par to, ka 2019. gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums darba samaksas paaugstināšanai. «Normālais pagarinātais darba laiks, zemais atalgojums un ilgstošie tukšie politiskie solījumi ir veicinājuši māsas profesijas izskaušanu no veselības aprūpes sistēmas, kas vienlaikus paredz arī pacientu aprūpes izskaušanu,» paziņojumā norāda Māsu asociācija. Māsas atgādina, ka bija panākta vienošanās, ka darba samaksas pieaugumam ārstniecības iestādēs strādājošajiem 2019.- 2021. gadam ir jābūt vidēji 20 procentu apmērā katru gadu. Taču pašreiz notiekošais politiskajā arēnā raisa bažas, vai politiskā līmenī nenotiek atteikšanās no nospraustajiem mērķiem, visu atbildību atstājot nākamajai valdībai.
Jāpiebilst, ka jau 2017. gadā, skatoties veselības nozares budžetu trīs gadu perspektīvā, bija redzams, ka finansējums pietiekamā līmenī ir tikai līdz 2018. gadam. Tolaik bija skaidrs, ka viens procents no sociālajām iemaksām dos veselībai papildu naudu algu celšanai, nākamgad šis finansējums saglabājas, taču sasolīts ir vairāk. Aprēķini liecināja, ka mediķu algu celšanai 2019. un 2020. gadā naudas trūkst. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško apliecināja (2017. gada oktobrī), ka 2019. gadā veidojas deficīts 53 miljoni eiro, bet 2020. gadā - jau 115 miljoni eiro. Uz budžeta aprēķinu neatbilstību solījumiem toreiz norādīja arī mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, saredzot problēmas ar šo solījumu izpildi. Tas zināmā mērā tagad piepildās.
