Nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas darbi norit atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam 2011.gada budžeta gatavošanas grafikam.
Atbilstoši grafikam ir sagatavotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, veikta bāzes izdevumu aprēķināšana, sākta vispārēja valsts funkciju izvērtēšana, izstrādāti un izsludināti valsts sekretāru sanāksmē divi lielie ieņēmumu daļas dokumenti - nodokļu politikas pamatnostādnes un ēnu ekonomikas samazināšanas plāns, informēja Melnace.
Turklāt FM ir sagatavojusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija prognozes, kas ir saskaņotas ekspertu līmenī Latvijā, taču par tām vēl notiek sarunas un nav panākta gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem - Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju.
Melnace papildināja, ka prognozes vēl var tikt precizētas, ņemot vērā aktuālākos datus.
FM bāzes scenārijs paredz, ka 2010.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās piedzīvos samazinājumu par 3,5%, 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā - par 4%, bet 2013.gadā - par 3,9%, kas, pēc FM aprēķiniem, ir Latvijas ekonomikas potenciālās izaugsmes aptuvenais novērtējums.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011.-2013.gadam ir jāizskata Reformu vadības grupā.
Kā informēja FM pārstāve, ministrijas savus budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam ievadīja Valsts kancelejas izveidotajā datu bāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām, lai, pamatojoties uz tiem, varētu veikt funkciju izvērtēšanu.
Saskaņā ar šo informāciju 2011.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar 2010.gadu palielināti par 222,2 miljoniem latu, tajā skaitā par 91,8 miljoniem latu valsts pamatfunkciju īstenošanai un par 130,5 miljoniem latu Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Lielākie palielinājumi ir Aizsardzības ministrijai valsts budžeta investīcijām un ilgtermiņa līgumu izpildei nacionālajiem bruņotajiem spēkiem - 17,8 miljoni latu, Kultūras ministrijai valsts budžeta investīcijām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai plānoti 13,5 miljoni latu, FM iemaksām Eiropas Kopienas budžetā - 5,5 miljoni latu, Vides ministrijai Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam - 30,8 miljoni latu, Veselības ministrijai Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai - 6,1 miljons latu, kā arī tiesnešu un prokuroru atalgojumam saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu - 14 miljoni latu un izdienas pensiju izmaksai pilnā apmērā - seši miljoni latu.
Kā informēja Melnace, nākamais posms ir funkciju izvērtēšana, kas būs pamats 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, kā arī ilgtspējīgu strukturālu izmaiņu un vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai.
No 1.jūnija Funkciju izvērtēšanas vadības grupa sāka darbu pie valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas pirmā posma, kurā tiks uzklausīta ministriju un centrālās pārvaldes iestāžu sniegtā informācija par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām.
Pēc informācijas apkopošanas līdz jūlija vidum paredzēts sagatavot sākotnējo ziņojumu, lai sāktu otro posmu - detalizētu funkciju revīziju un optimizācijas priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem.
Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu 2011.-2015.gadam projektā izvirzītie vidēja termiņa mērķi ir nodrošināt stabilus valsts budžeta ieņēmumus, nodrošināt nodokļu politikas stabilitāti un prognozējamību, uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un veicināt sociālo taisnīgumu, akcentēja FM pārstāve.
Minētās pamatnostādnes 17.jūnijā tika izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē, un sākusies to oficiālā saskaņošana.
Pamatnostādnes izsludinātas vienlaikus ar ēnu ekonomikas mazināšanas un godīgas konkurences veicināšanas plāna projektu, jo tie ir savstarpēji saistīti dokumenti.
Savukārt legālās uzņēmējdarbības atvieglošana, atbalsts krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēja iespēja legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšana, efektīvākas sankcijas, taisnīgāka nodokļu politika, pilnvērtīgāka komunikācija un lielāka atklātība - tās ir pamata pasākumu grupas, kas ir iekļautas plānā ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences veicināšanai, ko ir izstrādājusi ar premjera rīkojumu izveidotā darba grupa.
Melnace papildināja, ka Labklājības ministrija (LM) strādāja pie pensiju sistēmas ilgtspējas priekšlikumiem. Koncepcija bija nodota sabiedriskajai apspriešanai, taču, pēc Melnaces teiktā, par tālāko virzību precīzāk zinās teikt tieši LM.
Paralēli notiek darbs pie fiskālās disciplīnas stiprināšanas, un Melnace atzīmēja, ka valdība 1.jūnijā, izskatot FM izstrādāto fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju, nolēma, ka fiskālo ierobežojumu noteikšana būtu iekļaujama Satversmē un Saeimas Kārtības rullī, kā arī izstrādājams jauns - Fiskālās disciplīnas - likums.
Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcija akceptēta MK 3.jūnijā, papildināja FM pārstāve.