"Parex banka" jaunā vadība, kas darbu sāks pēc bankas sadalīšanas, varētu kļūt zināma tuvākajā laikā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.
Pašreizējais "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis šajā amatā strādās tikai līdz bankas sadalīšanai, un bankas labo aktīvu pārnešanu jaundibinātajā AS "Citadeles bankā" plānots īstenot naktī uz 1.augustu. Jaunā banka pārņems esošās "Parex bankas" filiāles, lielāko daļu aktīvu, darbības un operācijas.
Jākobsons, kurš piekritis Privatizācijas aģentūras piedāvājumam vadīt "Citadeles banku", sacīja, ka kandidātu atlase risinājumu bankas padomei un valdei notiek jau ilgāku laiku un potenciālie amatu kandidāti ir jau uzrunāti.
Kandidātus vārdus Jākobsons atteicās nosaukt, vien norādīja, ka "viss vēl ir procesā, bet drīzumā šiem vārdiem vajadzētu tapt publiski zināmiem".
Viņš uzsvēra, ka kandidātu atlasē sadarbojas visas ieinteresētās puses - gan valsts intereses pārstāvošās institūcijas, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).
Pagaidām esot panākta vienošanās, ka valdē strādās trīs cilvēki, taču vēl neesot skaidrs par padomi - ja akcionāri vienosies, tajā varētu strādāt arī pieci locekļi, lai tiktu pārstāvētas visu pušu intereses.
Pašlaik "Parex bankas" valdē strādā četri locekļi - Melngailis, Guntis Beļavskis, Valters Ābele, kā arī Vladimirs Ivanovs. Beļavskis un Ābele iecelti arī "Citadeles bankas" valdē.
Savukārt "Parex bankas" padomē strādā Maikls Borks, Lorencs Filips Adamss, Juris Vaskāns, Juris Jākobsons un Klāvs Vasks.
Vaskāns un Vasks strādās jaunās "Citadeles bankas" padomē, kurā iecelts arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.
Kā ziņots, šā gada 23.martā Ministru kabinets pieņēma lēmumu no "Parex bankas" izdalīt daļu aktīvu un veidot jaunu banku. Trešdien, 30.jūnijā, "Citadeles banka" tika reģistrēta Komercreģistrā, savukārt otrdien, 29.jūnijā, banka saņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci kredītiestādes darbībai.
Bankas dibinātāja ir Privatizācijas aģentūra un tās pamatkapitāls ir četri miljoni latu, kurus aizdevusi Valsts kase.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) oficiālais atzinums par "Parex bankas" restrukturizācijas plānu nav vēl saņemts, taču EK "de facto" jau sniegusi savu atbalstu izvēlētajam un valdībā apstiprinātajam bankas sadalīšanas scenārijam, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Jākobsons.
Jākobsons pauda pārliecību, ka "de facto" piekrišana no EK nozīmē, ka 1.augustā varēs veikt bankas sadalīšanu, nodalot labos aktīvus jaunajā bankā.
Daļa no valsts "Parex bankā" ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljoni no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā - 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni tur paliks noguldījumu veidā. Jākobsons jau iepriekš uzsvēris, ka "pašreizējie plāni paredz, ka jaunu naudu valstij šajās bankās nevajadzēs ieguldīt".
"Parex bankas" korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja, ka valsts kopējos ieguldījumus bankā patlaban veido vairākas daļas - Valsts kase bankā noguldījumu veidā ieguldījusi 688 miljonus latu, Privatizācijas aģentūra bankas pamatkapitālā ieguldījusi 145 miljonus latu, kā arī vēl 37 miljonus latu Privatizācijas aģentūra izsniegusi kā subordinēto aizdevumu. Kopā tas veido 870 miljonus latu.
Pašreizējās "Parex bankas" 76,6% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.