"Citadele banka" ir nodibināta
Parex bankas aktīvu labāko daļu mantojusī Citadele banka aizvakar saņēma licenci no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un vakar tika ierakstīta Uzņēmumu reģistrā.
Citadele banka mantos no Parex bankas 2/3 aktīvu un pasīvu, kā arī vadītāju komandu. Par jaunās bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Parex bankas padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, bet padomes locekļi Juris Vaskāns un Klāvs Vasks šo pašu statusu saglabās jaunajā bankā. Turpat nonāks iepriekš Parex bankas padomē strādājušais Andžs Ūbele. Parex bankas valdes locekļi Guntis Beļavskis un Valters Ābele turpmāk būs Citadele banka valdes locekļi. Jauniem izaicinājumiem citās iestādēs un droši vien arī nozarēs ir gatavs Parex bankas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.
J. Jākobsons stāsta, ka jaunizveidotā banka sāks savu saimniecisko darbību 1. augustā. Līdz tam laikam jāturpina bankas tehniskā sadalīšana, jāvienojas par Parex bankas klientu kontu SWIFT kodu pārnešanu uz jauno banku u. tml. Vecajā bankā paliks aptuveni 100 darbinieku, par kuru vadītāju sastāvu vēl nav izlemts. Fiziski šie cilvēki atradīsies tagadējās Parex bankas jaunajā ēkā Republikas laukumā 2a. Citadele banka pārņems 1,6 tūkstošus tagadējo Parex bankas darbinieku, kuri strādās Republikas laukumā 2a un jaunās bankas struktūrvienībās visā Latvijā un ārzemēs.
Pagaidām nav noslēgusies Parex bankas aktīvu sadalīšana labajos un sliktajos, kuri tiks atdoti labajai Citadele bankai vai atstāti sliktajai (problemātiskajai, risinājumus meklējošajai u. tml., ja izsakāmies mazāk skarbi) Parex bankai. Bankas preses pārstāve Inga Saleniece vakar varēja norādīt tikai aptuvenās proporcijas sadalīšanā: no 2,4 miljardiem aktīvu 2/3 pārņems Citadele banka, bet 1/3 paliks zem Parex zīmola.
Bankas dalīšana notiek atbilstoši plānam, kas jau sen iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijā. Galīgais saskaņojums gan nav saņemts, bet I. Saleniece pauda, ka šim procesam atlikusi tikai dokumentu noformēšana, bet reāli ar EK viss ir saskaņots.
Bankas dalīšana joprojām ir Parex bankas bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka kritikas objekts. Tā esot Parex bankas bankrota shēma, kas novedīs pie pensiju fondu, Valsts kases un ārvalstu investoru ieguldītās naudas zaudēšanas un piedevām vēl tiesāšanās.
Pēc J. Jākobsona stāstītā, valsts ieguldījumi tagadējā Parex bankā veido 692 miljonus latu un uz jauno banku no tiem tiks pārnesti tikai 230 miljoni. Tas nozīmē, ka gandrīz pusmiljards latu valsts naudas tiek segts ar aktīviem, kuru faktiskā vērtība jau tagad šķiet neatbilstoša to nominālam. Tādējādi valsts ieguldījumu zaudēšana simtos miljonu latu apmērā ir izlemta un patiešām paliks plašas iespējas tiesāties, kas pie tā vainojams. Valsts var norādīt, ka savai patiesajai vērtībai neatbilstošie aktīvi nebūt netika izveidoti laikā pēc Parex bankas nacionalizācijas, kad bankas darbība bija stingri ierobežota.
Par valsts zaudējumiem simtiem miljonu latu apmērā runā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības Prudentia partneris, savulaik arī Vācijas – Latvijas bankas un vēlāk Trasta komercbankas prezidents Ģirts Rungainis. Pat no sliktajiem aktīviem attīrītā Citadele banka būšot tikai vārga ēna no kādreizējās Parex bankas. Sliktās bankas radītos zaudējumus valsts teorētiski varētu segt, ja ar lielu uzcenojumu pārdotu Citadele banku. "Protams, brīnumi mēdz notikt, bet patlaban drīzāk jārunā, cik daudz valsts zaudēs," atkārto Ģ. Rungainis. Iespējama esot nomināla izvairīšanās no zaudējumiem ar lata devalvācijas metodi vai arī zaudējumu norakstīšana uz ekonomikas stimulēšanas rēķina.