Eksperts: Sabiedrībā nav pietiekamas izpratnes par prostitūcijas "aizkulisēs" notiekošo

Sabiedrībā joprojām nav pietiekamas izpratnes par to, kas notiek prostitūcijas "aizkulisēs", sacīja Zviedrijas īpašo uzdevumu vēstnieks jautājumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecības novēršanu, Pērs Anderšs Sunesons.

Viņš uzskata, ka saistībā ar to, ka sabiedrībā joprojām nav minētās izpratnes, svarīgi ir sabiedrību par to informēt. "Kad sāku strādāt šajā amatā, man bija vairāki draugi, kuri teica: "Vai tu tiešām strādāsi šajā jomā? Ja divi pieauguši cilvēki izvēlas nodarboties ar seksu un viņu starpā notiek finansiāls darījums, kas tur slikts?". Manuprāt, sabiedrībā joprojām nav pietiekamas izpratnes par to, kas notiek prostitūcijas "aizkulisēs". Sabiedrība par to jāizglīto nepārtraukti," sacīja Sunesons.

Pēc viņa domām, Zviedrijā "laba recepte" sabiedrības izpratnes veicināšanā bija dzimumu līdztiesības nonākšana skolu programmās, jo tas palīdzējis runāt par sieviešu un vīriešu līdztiesīgo nozīmi sabiedrībā, kā arī iemācīt, ka neviens nedrīkst izmantot fizisko, finansiālo un emocionālo spēku, lai piekļūtu cita cilvēka ķermenim.

Cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas upuri visbiežāk ir sievietes un meitenes, un Sunesons uzskata, ka tas saistīts ar vecu patriarhālu priekšstatu, ka vīriešiem jābūt tiesībām piekļūt sieviešu ķermeņiem, ka viņi ir pie varas un tās ir viņu tiesības. "Atceros, ka kādā Zviedrijas valdības pētījumā saistībā ar prostitūciju, kurā intervēja vīriešus, kuri izmanto prostitūcijas pakalpojumus, kāds vīrietis teica: "Es esmu vīrietis. Man nav draudzenes, bet man ir vajadzības. Man vajag seksu, tāpēc kādam mani ar to ir jānodrošina." Bija arī vīrieši, kuri teica, ka ir precējušies, bet sieva nevēlas ar viņiem seksu vai arī nevēlas darīt ko tādu, ko viņi vēlas. Vīrieši nereti uzskata, ka viņiem kā vīriešiem ir tiesības uz sievietes ķermeni," atzina Sunesons.

Viņš pastāstīja, ka pirms 1999.gada, kad prostitūcija Zviedrijā vēl bija legāla, valstī bija lielas problēmas ar dzimumu līdztiesību, kā arī vīriešu vardarbību pret sievietēm. Tieši šī iemesla dēļ astoņdesmito gadu beigās sākās diskusija par sieviešu tiesībām. Sieviešu tiesību kustība Zviedrijā bija nogurusi no notiekošā un pieprasīja valdību kaut ko darīt, piebilda eksperts.

Pēc viņa paustā, domājot par nepieciešamām izmaiņām, valdība sāka pētīt vīriešu vardarbību pret sievietēm, un līdz ar to sākās arī diskusija sabiedrībā. Dzimumu līdztiesība tika ielikta skolu programmās, politiskajā dienaskārtībā, un cilvēki tika informēti par līdztiesības nepieciešamību, stāstīja Sunesons.

Viņa ieskatā, lai mainītu situāciju, kurā sievietes un meitenes nereti nonāk upura lomā, nepieciešama problēmas apzināšanās, cilvēku iesaistīšana diskusijā, jaunu cilvēku izglītošana un, kā jebkurā valstī, spēcīga sieviešu kustība, kas cīnās par šiem jautājumiem. "Es vēl neesmu bijis valstī, kur vīriešu organizācija būtu šīs cīņas priekšgalā - tās vienmēr ir sievietes," sacīja Zviedrijas īpašo uzdevumu vēstnieks.

Latvijā prostitūcija ir legāla, taču ar ierobežojumiem, kuri atrunāti Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos. Ierobežojumi noteikumos gan galvenokārt vērsti uz pakalpojumu sniedzējiem, nevis saņēmējiem. Latvijā personai atļauts sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai sev piederošā vai īrētā dzīvojamā telpā. Šos pakalpojumus aizliegts sniegt, ja telpa atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja tajā uzturas nepilngadīgais vai ja pret seksuālo pakalpojumu sniegšanu iebilst citas dzīvoklī mītošas personas. Seksuālos pakalpojumus aizliegts arī piedāvāt un reklamēt internetā un presē. Par sutenerismu un līdzīgām nodarbēm atbildība paredzēta Krimināllikumā.