ASV cilvēktiesību organizācijas "Freedom House" veidotajā pētījumā par demokrātijas attīstību bijušajās komunistiskajās valstīs Latvija atzīta par brīvu un demokrātisku valsti, saglabājot visus kritērijus iepriekšējā gada līmenī.
Igaunijai novērtējums mazliet pasliktinājies vēlēšanu procesu dēļ, savukārt Lietuvai mazliet uzlabots sakarā ar situācijas uzlabošanos korupcijas apkarošanas jomā.
Ziņojumā vērtēti vēlēšanu procesi, pilsoniskā sabiedrība, mediju neatkarība, valsts pārvalde, tieslietu sistēma un korupcijas līmenis 29 bijušajās komunistiskajās valstīs.
"Freedom House" norāda, ka ziņojumā apskatītajās valstīs "situācija krasi atšķiras, sākot no pilnvērtīgām demokrātijām Eiropas Savienības (ES) austrumdaļā līdz autoritārām valstīm bijušajā Padomu Savienībā, kuru vidū ir divi visrepresīvākie režīmi - Turkmenistāna un Uzbekistāna".
Vērtējot bijušās Padomju Savienības republikas, ziņojumā nodalītas Baltijas valstis un pārējās 12 agrākās republikas, kurās situācija ir ievērojami nedemokrātiskāka.
"Freedom House" norāda, ka gandrīz visās šajās 12 valstīs pēdējā desmitgadē demokrātijas līmenis ir pasliktinājies.
No šīm 12 republikām astoņas ir konsolidēti autoritāri režīmi, kuros netiek ievērotas pat minimālākās cilvēktiesības, demokrātiskās normas un likuma vara. Vēl divas - Armēnija un Moldova - ir daļēji konsolidētas autoritāras sistēmas, bet atlikušās divas - Gruzija un Ukraina - ir klasificētas kā pārejas hibrīda sistēmas.
Vienīgais izņēmums no šīm valstīm ir Ukraina, kaut arī valsti sagaida smagi izaicinājumi noturēt panākto demokrātisko progresu pēc pēdējām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja promaskaviskais kandidāts Viktors Janukovičs.
Vērtējot pēc populācijas, tas nozīmē, ka gandrīz 80% bijušās Padomju Savienības iedzīvotāju jeb 221 miljons cilvēku vēl joprojām dzīvo autoritāros apstākļos, kur viņiem ir liegtas pamata politiskās tiesības, teikts ziņojumā.
Savukārt visas jaunās ES dalībvalstis ir konsolidētas demokrātijas, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, kas turpina slīgt dziļā korupcijā un citās institucionālās problēmās un ir klasificētas kā daļēji konsolidētas demokrātijas.
Vissmagāko demokrātisko vērtību lejupslīdi piedzīvojusi Krievija, kurai pavājinājusies mediju brīvība, pilsoniskā sabiedrība, tieslietu sistēma un vēlēšanu procesi, teikts ziņojumā.