ASV sankciju sarakstā iekļautais krievu uzņēmējs Rotenbergs vērsies tiesā pret četrām Eiropas bankām

© ITAR-TASS/ SCANPIX

Pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas ASV sankciju sarakstā iekļautais krievu uzņēmējs Boriss Rotenbergs iesniedzis tiesā sūdzību pret četrām Eiropas bankām par diskrimināciju, pirmdien paziņojusi Helsinku apgabala tiesa.

Rotenbergs, kuram ir arī Somijas pilsonība, iesniedzis sūdzību pret bankām "Nordea", "Danske Bank", "Handelsbanken" un "OP Bank", apgalvojot, ka tās diskriminējušas viņu, liedzot veikt maksājumus, un pārkāpušas viņa kā Eiropas Savienības (ES) pilsoņa tiesības.

Izstrādājot ES sankciju sarakstu tika izdarīta sistemātiska izvēle neiekļaut šajā sarakstā ES pilsoņus, pat ja ASV prezidenta administrācija atzīmējusi viņus savā (..) sarakstā.

Rotenbergs nav pakļauts ES sankcijām pret Krieviju par tās lomu Ukrainas konfliktā, bet Eiropas bankām ir jāievēro ASV sankcijas, lai varētu kārtot darījumus ar ASV bankām.

"Izstrādājot ES sankciju sarakstu tika izdarīta sistemātiska izvēle neiekļaut šajā sarakstā ES pilsoņus, pat ja ASV prezidenta administrācija atzīmējusi viņus savā (..) sarakstā," teikts Rotenberga sūdzībā, kas Helsinku apgabala tiesā iesniegta 4.oktobrī.

Rotenbergs lūdzis tiesu likt "Handelsbanken" pieņemt naudas pārskaitījumus par 210 000 eiro, ko viņš veicis uz savu kontu šajā bankā.

Viņš arī vēlas, lai tiesa dod rīkojumu "Nordea", "Danske Bank" un "OP Bank" atļaut viņam veikt pārskaitījumus, un pieprasījis 10 000 eiro lielu kompensāciju no "Handelsbanken" par nodarīto kaitējumu. No "Nordea", "Danske Bank" un "OP Bank" Rotenbergs pieprasījis 20 000 eiro lielu kompensāciju no katras.

Bankas apstiprinājušas, ka šāda sūdzība ir iesniegta, bet plašāk atteikušās to komentēt.

“Danske Bank", kuru nesen satricinājis naudas atmazgāšanas skandāls Igaunijas filiālē, piebildusi, ka tā ļoti nopietni izturas pret pasākumiem naudas atmazgāšanas novēršanai un pret sankcijām, ieguldot lielus pūliņus, lai nodrošinātu, ka visi noteikumi tiek ievēroti.

Ekonomika

Labklājības ministrija (LM) strādā pie risinājumiem, kas ļautu pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību maznodrošinātajiem nodrošināt līdz 2026.gadam, primāri fokusējoties uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).