Neatbalsta nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no IIN

© pixabay.com

Neskatoties uz to, ka koalīcijas partneri iepriekš pauda konceptuālu atbalstu "Vienotības" priekšlikumam nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), tomēr pirmdien Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) lēma šo priekšlikumu nevirzīt tālāk.

Pēc koalīcijas partneru sanāksmes Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) mediju pārstāvjiem sacīja, ka "Vienotības" piedāvājums neguva pārējo koalīcijas partneru atbalstu, tāpēc tiks meklēts cits risinājums, kā nodrošināt finansējumu nevalstiskajam sektoram. Premjers skaidroja, ka IIN daļas novirzīšana nevalstiskā sektora finansēšanai no budžeta būtu nepieciešami aptuveni 40 miljoni eiro. Turklāt šo priekšlikumu neatbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja, ka "Vienotības" piedāvājuma vājā puse ir tā, ka tādējādi tiks pavērta iespēja turīgiem iedzīvotājiem 1% no IIN novirzīt sev tīkamai sabiedriskā labuma organizācijai, kas varēs būt paša maksātāja dibināta vai kurā darbojas viņa ģimenes locekļi, rezultātā vairāki tūkstoši eiro ies secen valsts un pašvaldību budžetiem, nonākot atpakaļ pie maksātāja.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atzina, ka koalīcijas partneru iebildumi ir formālas atrunas, un aicināja šo jautājumu atrisināt līdz šā gada beigām.

"Nevalstiskā sektora finansēšanas problēmu nevar atstāt bez risinājuma, jo situācija ir diezgan traka. Tas neattiecas tikai uz sporta organizācijām, bet arī citām, kurām patlaban trūkst resursu. "Vienotības" ieskatā, naudas pārdales mehānisms, kad iedzīvotāji paši varētu lemt, kurai organizācijai novirzīt savu IIN daļu, ir optimāls," uzsvēra Ašeradens.

Viņš piebilda, ka "Vienotība" savu priekšlikumu piedāvās apspriest arī jaunajam Ministru kabinetam.

LETA jau rakstīja, ka pret "Vienotības" priekšlikumu iestājās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura atzina, ka jebkāda IIN pārdale nozīmē pašvaldību ieņēmumu samazinājumu, tāpēc attiecīgi nāksies arī domāt, kā šo iztrūkumu pašvaldībām kompensēt.

Pēc Reizniece-Ozolas teiktā, "Vienotības" priekšlikums prasa arī risināt praktiskus jautājumus, piemēram, kā tiks administrēta IIN daļas novirzīšana, kā notiks tā uzskaite un kur šie līdzekļi tiks novirzīti.

Finanšu ministre piekrita, ka virknei nevalstisko organizāciju ir grūtības piesaistīt finansējumu, ņemot vērā tēmas, par kādām tās runā. Tāpēc, Reiznieces-Ozolas ieskatā, drīzāk būtu jādomā par Nevalstisko organizāciju fonda apmēra palielināšanu, kas virknei sabiedrisko organizāciju veidotu "drošības spilvenu".

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais