Dombrovskis: Eiro valūtas starptautiskā loma nav pietiekami liela

Eiro pašreiz ir otrā nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra, bet tajā pašā laikā eiro starptautiskā loma nav tik liela, kāda tā varētu būt, norādīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Politiķis norādīja, ka nereti pat Eiropas uzņēmumi savos starptautiskajos norēķinos atsevišķās jomās izmanto ASV dolārus, kas zināmā mērā esot absurda situācija. Viņš atgādināja, ka EK līdz gada beigām sagatavos komunikāciju, kas varētu būt darāms eiro starptautiskās lomas stiprināšanā, domājot gan par eiro izmantošanu starptautiskajos maksājumos, gan izmantošanu starptautiskajos tirdzniecības norēķinos, gan eiro kā rezervju valūtu.

Komentējot to, kādas reformas ES ekonomikas un finanšu jomā ir nepieciešamas, EK viceprezidents skaidroja, ka pirmais jautājums, pie kā pašreiz EK strādā, ir tā saucamās Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšana jeb jautājumi, kas saistīti ar eirozonas attīstību. EK uzskata, ka jānostiprina Eiropas Savienības (ES) līmeņa krīzes pārvarēšanas mehānismi, tāpēc EK ir priekšlikumi, kādā veidā stiprināt Eiropas stabilitātes mehānismu.

"Piedāvājam Eiropas Investīciju stabilizācijas shēmu jeb atbalsta mehānismu "eirozonas un valūtas kursa 2" mehānisma valstīm, proti, tām valstīm, kas pievienojušās "valūtas kursa mehānismam 2". Tas ir ar domu atbalstīt publiskās investīcijas ekonomikas problēmu gadījumā, jo zinām, ka daudzos gadījumos tieši investīcijas tiek samazinātas pirmās laikā, kad budžetā ir problēmas. Savukārt tas tālāk ietekmē ekonomikas attīstību un ekonomikas atkopšanos," uzsvēra politiķis.

Savukārt otrs svarīgais virziens ir atbalsts strukturālajām reformām, lai nostiprinātu valstu konkurētspēju, teica Dombrovskis. Tādēļ arī EK piedāvājot jaunu strukturālo reformu atbalsta programmu nākamajā daudzgadu budžetā. Vēl arī nepieciešams pabeigt jautājumus, kas saistīti ar banku savienību, proti, ieviešot starptautiskos standartus, kā arī jāstrādā pie atbalsta nodrošināšanas gadījumā, ja ir problēmas ar sistēmiski nozīmīgām bankām, un jāturpina arī darbs pie Eiropas noguldījumu garantiju shēmas izveides. EK arī strādā pie risinājumiem, kā veicināt to, ka kapitāla tirgi aktīvāk finansē ES ekonomiku un ES uzņēmumus.

Taujāts, vai EK viceprezidents saskata nepieciešamību pēc speciāla eirozonas budžeta un eirozonas finanšu ministra amata, Dombrovskis minēja, ka EK nav piedāvājusi kādu jaunu eirozonas budžetu, bet gan uzsvērusi, ka ir jautājumi, kas ir svarīgi eirozonai, - gan investīciju stabilizācijas funkcija, gan EK piedāvātā jaunu atbalsta instrumentu izveide tām valstīm, kas strādā pie pievienošanās eiro.

"Tomēr šos visus jautājumus piedāvājam risināt ES budžeta ietvaros, neveidojot atsevišķu eirozonas budžetu. Attiecībā uz finanšu ministra amatu mēs to bijām indicējuši kā vidēja termiņa priekšlikumu, kas paredzēts diskusijām. Nekādas īpašas virzības pašreiz šajā jautājumā nav," piebilda EK viceprezidents.

Komentējot to, vai eirozonas budžeta ieviešanas gadījumā neveidotos šķelšanās kaut kādā veidā "apdalot" ne-eirozonas valstis, Dombrovskis uzsvēra, ka tas tādā gadījumā būtu nopietni jāvērtē, tomēr no EK puses tāda piedāvājuma pašreiz neesot, jo EK uzskata, ka par risināmajiem jautājumiem jāvienojas ES budžeta rāmī.

Ar viedokli par to, ka eiro jābūt lielākai lomai starptautiskajos norēķinos, septembrī klajā nāca EK prezidents Žans Klods Junkers.

Eiro ir "otra visvairāk izmantotā valūita pasaulē, un vairāk nekā 60 valstis ir tā vai citādi sasaistījušas savas valūtas ar eiro. Taču mums ir jādara vairāk, lai dotu iespēju mūsu kopīgajai valūtai pilnībā spēlēt savu lomu uz starptautiskās skatuves", teica Junkers Eiropas Parlamentā Strasbūrā ikgadējā runā par stāvokli ES.

"Ir absurdi, ka Eiropa 80% no rēķina par energoresursu importu, kas ir 300 miljardi eiro gadā, maksā ASV dolāros, lai gan tikai apmēram 2% no energoresursu importa ir no Savienotajām Valstīm. Ir absurdi, ka Eiropas kompānijas par Eiropā [ražotajām] lidmašīnām maksā dolāros, nevis eiro," sacīja EK prezidents.