Asociācija: Smiltsērkšķu stādījumu platības Latvijā ik gadu pieaug par 50-60 hektāriem

© f64

Smiltsērkšķu stādījumu platības Latvijā ik gadu pieaug par 50-60 hektāriem, sacīja Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis no Smiltsērkšķu audzētāju apvienības Andrejs Brūvelis.

"Katru gadu Latvijā 50-60 hektāru platībā smiltsērkšķu dārzu paliek vairāk, līdz ar to Latvijas smiltsērkšķu audzētāji ik gadu savus apmērus audzē un kļūst redzamāki pārstrādātāji Eiropas mērogā," viņš teica.

Brūvelis arī atzīmēja, ka smiltsērkšķu ražai lielākais drauds pēdējos gados ir kaitēklis - smiltsērkšķu raibspārnmuša. Latvijas smiltsērkšķu audzētāji gan esot atraduši veidu, kā ar to cīnīties. "Smiltsērkšķu raibspārnmušu šogad skaita ziņā bija tikpat, cik pērn, taču mēs esam iemācījušies ar tām tikt galā. Līdz ar to tās ietekme šogad ir jūtama mazāk, neraugoties uz sausajiem un karstajiem laika apstākļiem, kamdēļ teorētiski tām bija jābūt vairāk," viņš sacīja.

Viņš gan atzina, ka bioloģiskajiem smiltsērkšķu audzētājiem šī kaitēkļa izplatība joprojām ir drauds, jo veida, kā ar tām cīnīties, nav.

Smiltsērkšķu audzētāju apvienības darbības mērķis ir smiltsērkšķu kultūras attīstība, to audzēšanas un pārstrādes popularizēšana. Apvienība sniedz konsultācijas tiem, kas vēlas nodarboties ar smiltsērkšķu un to stādu audzēšanu, kā arī pilnveidot smiltsērkšķu audzēšanas metodes.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais