Kredītņēmēju apvienības slavētais un banku kritizētais Maksātnespējas likums atgriezies Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Deputātiem ir nedēļa laika jaunu priekšlikumu iesniegšanai.
Valsts prezidents Valdis Zatlers pirms Līgo svētkiem nolēma nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Maksātnespējas likumu. Vakar ārkārtas sēdē Saeimas deputāti vienojās kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3. jūliju, bet likumprojektu trešajā lasījumā izskatīt tuvākajā ārkārtas plenārsēdē, kuras datums pagaidām nav zināms.
Valsts prezidents V. Zatlers motivācijas rakstā norāda, ka "ar likuma regulējumu nepieciešams samērot visu iesaistīto pušu intereses, tiesības un atbildības nastu tā, lai sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, taču regulējums nevarētu tikt izmantots negodprātīgu personu savtīgās interesēs". Tāpēc nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus. Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums savukārt pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Turklāt pieņemtā likuma redakcija radot risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus. Tāpēc Valsts prezidents lūdza Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Saeimas deputāti 17. jūnijā vienbalsīgi pieņēma jauno Maksātnespējas likumu. Kredītņēmēju apvienība bija gandarīta par Saeimas deputātu lēmumu, savukārt banku nozares pārstāvji to asi kritizēja.
Latvijas komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons pieļāva, ka jaunais Maksātnespējas likums sabojāšot kreditēšanas vidi.
"Šobrīd daudz tiek runāts par nepieciešamību kreditēt mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Taču, stājoties spēkā šādām likuma normām, kreditēšana tiks apgrūtināta – iespējams kredīta likmju kāpums un nepieciešamība nodrošināties ar lielāku ķīlas vērtību," skaidro T. Tverijons.
Pēc būtības bankām nav iebildumu pret Maksātnespējas likumu kā tādu. Tās kategoriski iebilst tikai pret vienu šā likuma pantu – 155. pantu, kas nosaka, ka fiziskā persona no parādsaistībām var atbrīvoties divu gadu laikā, ik mēnesi parāda nomaksai novirzot vien trešo daļu no ieņēmumiem.