Pasaules Bankas "Cilvēkkapitāla indeksā" Latvija 157 valstu konkurencē ierindota 35.vietā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
"Cilvēkkapitāla indekss" atspoguļo, cik tagad dzimis bērns būs produktīvs nākotnē, salīdzinājumā ar iespējamo produktivitāti, ja viņš vai viņa būtu pilnībā vesels un ar pilnvērtīgi apgūtu kvalitatīvu izglītību, skalā no nulles līdz viens, kur viens liecina par labāko rezultātu. Ja valsts rādītājs ir 0,5, tas nozīmē, ka cilvēks un valsts kopumā zaudēs pusi no sava nākotnes ekonomiskā potenciāla.
"Cilvēkkapitāla indekss" liecina, ka 56% no tagad dzimušiem bērniem visā pasaulē zaudēs vairāk nekā pusi no saviem iespējamiem dzīves laikā grūtajiem ienākumiem, ja valdības nekavējoties nesāks investēt cilvēkos, lai nodrošinātu veselu, izglītotu un elastīgu sabiedrību, kas gatava iesaistīties nākotnes darba tirgū.
Jaunākajā "Cilvēkkapitāla indeksā" pirmo vietu ieņem Singapūra, kurai seko Dienvidkoreja un Japāna. No Ziemeļu un Baltijas valstīm visaugstāk ierindota Somija, kura ieņem 5.vietu, tai seko Zviedrija - 8.vietā, Dānija - 17.vietā, Norvēģija - 18.vietā, Igaunija - 29.vietā, Islande - 33.vietā, savukārt Latvija ierindota 35.vietā, apsteidzot Lietuvu, kura ir 37.vietā. Latvijai seko arī tādas valstis kā Slovākija - 40.vieta, Luksemburga - 41.vieta, kā arī Grieķija - 42.vieta. Indeksu noslēdz Nigērija, Dienvidsudāna un Čada.
Latvijas "Cilvēkkapitāla indekss" ir 0,72, kas nozīmē, ka tagad Latvijā dzimis bērns, pieaugot sasniegs produktivitāti 72% apmērā, salīdzinot ar to, ko viņš/-a varētu gūt, ar pilnībā apgūtu izglītību un esot pilnībā veselam. Dzimumu dalījumā Latvijā meiteņu "Cilvēkkapitāla indekss" ir augstāks - 77%, kamēr zēniem - 68%.
"Paredzams, ka bērni Latvijā līdz 18 gadu vecumam būs ieguvuši pirmskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītību, veltot tam 13,3 gadus. Tomēr, pielīdzinot skolā pavadītos gadus izglītības kvalitātei, tie ir tikai 11,3 gadi, kas rada divu gadu atšķirību," piebilda FM.
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas "Cilvēkkapitāla indekss" ir augstāks nekā vidējais rādītājs Eiropas un Centrālās Āzijas reģionā, bet zemāks nekā vidējais rādītājs citās augstu ienākumu valstīs.
"Cilvēkkapitāla indekss" ir daļa no Pasaules Bankas "Pasaules Attīstības ziņojuma 2019 "Mainīgā darba vide"".
