Daudzo brāķu dēļ prezidents varētu neizsludināt "ātro kredītu" likumu; iesaistās sabiedrība
 
©pixabay.com

Vairākas nevalstiskās organizācijas un vairāku nozaru pārstāvji vērsušies pie valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar aicinājumu neizsludināt Saeimā īsi pirms vēlēšanām pieņemtos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz būtiski ierobežot patēriņa kredītu likmes un liegt to reklāmas. Ar šīm likuma izmaiņām nav apmierināti gan pašas ātro kredītu nozares pārstāvji, gan Darba devēju konfederācija, gan reklāmas nozare u.c.

Kā uzsver ar likuma izmaiņām neapmierinātie, Latvijā kā demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka Saeimas deputāti, vēlēšanu tuvuma iespaidā pieņem likumu, kas faktiski iznīcina vienu no tautsaimniecības nozarēm, liedzot sabiedrībai saņemt ātri nelielus aizdevumus, lai samaksātu par zālēm, komunālajiem maksājumiem, skolai nepieciešamajām lietām, kā arī rada milzīgus ierobežojumus reklāmas pakalpojumu sniedzējiem.

“Lai arī Latvija ir sasniegusi ievērojamus rezultātus savā labklājības attīstībā, tomēr nedrīkst aizmirst, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav gatavi negaidītiem izdevumiem, kam nav nekāda sakara ar deputātu runās minētajiem vidusskolēniem, kuri aizņemas, lai nodrošinātu izklaides. Cilvēki aizņemas, lai segtu ikdienas vajadzības, slimnīcas pakalpojumus, apkures rēķinus vai nekustamā īpašuma nodokli. Maksājumus, kurus nevar atlikt,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Kā norāda asociācijas vadītājs, kopējo kredīta izmaksu samazināšana līdz 0,07% dienā nozīmē, ka, jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tirgū vispār nebūs iespējama, ņemot vērā arī citas prasības, kas ir noteiktas Latvijā, bet nav noteiktas citās Baltijas valstīs, piemēram, licences maksa Latvijā ir EUR 71 140, kas ir vislielākā Baltijas valstīs: Lietuvā - EUR 149, Igaunijā - EUR 100, savukārt pamatkapitāla prasības Latvijā ir EUR 425 000, Lietuvā - EUR 2 500, Igaunijā - EUR 50 000, kā arī citi nosacījumi, kas Latviju padara par īpaši nepievilcīgu, lai nodarbotos ar šāda veida saimniecisko darbību. Tāpat viņš atgādina ka daļa no esošajiem tirgus dalībniekiem būs spiesti pārvērtēt savu pakalpojumu veidus, t.i., aizdodamo summu apmērus un termiņus, jo tieši mazo summu aizdevumu izmaksas ir vislielākās, tātad tiks piedāvāti tikai lielu summu aizdevumi uz ilgu termiņu. “Iespējams, ka daļa no tirgus dalībniekiem vispār būs spiesti savu saimniecisko darbību izbeigt, nespējot piedāvāt aizdevumus ar tik mazām kopējām kredīta izmaksām, atlaižot darbiniekus, izbeidzot nodokļu nomaksu un ikgadējo uzraudzības izmaksu segšanu. Savukārt atlikušie tirgus dalībnieki iegūs lielākas tirgus daļas un konkurence mazināsies, kas radīs negatīvas sekas patērētājiem, t.i., mazinoties konkurencei, paaugstinās cenas un krītas kvalitāte, kas ir vēl jo būtiskāk - samazināsies finanšu pakalpojumu pieejamība lauku reģionos,” informē Āboltiņš.

Likums arī paredz būtiskus ierobežojumus patērētāju kreditēšanas reklāmām. Nebanku sektora reklāmas budžets ir 15 miljoni eiro gadā, un tikai Latvijas sabiedriskās televīzijas budžeta 16 procentus vien veido ātro kredītu reklāma (tie ir gandrīz 700 000 eiro). Reklāmas tirgus ierobežošanas rezultāts ir vietējās mediju telpas sašaurināšanās. Grozījumi skars ne tikai Latvijas sabiedrisko televīziju, bet visus medijus kopumā un reklāmas aģentūras, kas reklāmas izstrādāja. Līdz ar to Latvijas tautsaimniecības attīstību kavēs ne tikai kopējo kredīta izmaksu ierobežojumi, bet arī būtiska ienākumu samazināšanās medijiem un reklāmas aģentūrām, kas savukārt varēs mazināt konkurenci reklāmas tirgū. Vienlaikus no budžeta līdzekļiem būs jārod papildus 700 000 eiro Latvijas sabiedriskās televīzijas finansēšanai.

Mūzikas ierakstu kompānijas “Mikrofona ieraksti” valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve atgādina, ka Latvijas mūzikas industrijas izaugsme un sekmīga attīstība atkarīga arī no mecenātiem, sponsoriem un atbalstītājiem. “Jau astoņus gadus pēc kārtas, pateicoties tieši nebanku kreditēšanas nozari pārstāvošam atbalstītājam AS “4finance”, kļuvusi iespējama tāda vērienīga mūzikas industrijas notikuma rīkošana, kā Mūzikas ierakstu gada balva “Zelta Mikrofons”. Minētais atbalstītājs ik gadu ziedo vairākus desmitus tūkstošu eiro, lai šajā pasākumā spilgtākie mākslinieki gūtu īpašu un tik nozīmīgu savas daiļrades novērtējumu - apbalvojumus visos mūzikas žanros, sākot no akadēmiskās un beidzot ar alternatīvo mūziku (pavisam 21 nominācijā). “4finance” regulāri atbalsta mūzikas norises Latvijā - gan koncertus un festivālus, gan ierakstu albumu izdošanu, kam valsts nespēj atrast līdzekļus. Ritmiskās mūzikas nozare izdzīvo pateicoties tikai mecenātiem un sponsoriem,” uzsver Mīlgrāve.

Viņa ir nobažījusies, ka daudzi ātro kredītu uzņēmumi, kuru devums mūzikas industrijai ir nozīmīgs, pārtrauks darboties vai ievērojami sašaurinās darbības apjomu, līdz ar to arī vairs neatvēlot līdzekļus kultūras atbalstīšanai. Arī viņa aicina likuma grozījumus neizsludināt.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva un biedrības “Latvijas Raidorganizāciju apvienība”, lūdzot neizsludināt šos grozījumus, uzsver, ka reklāmas nozare ir arī Latvijas mediju pastāvēšanas garants. Reklāma nodrošina Latvijas informatīvās vides pastāvēšanu, kas īpaši būtiski apstākļos, kas ievērojama daļa no komerciālajiem audiovizuālajiem medijiem ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības. Viņas uzsver, ka patēriņa kredītu reklāmas ierobežojumi ne tikai nesasniegs tam paredzēto mērķi, bet arī pasliktinās Latvijas mediju vidi. “Jānorāda, ka likumprojektā noteiktie Reklāmas ierobežojumi neattiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojuma piedāvāšanu pakalpojuma sniedzēju interneta vietnēs vai lietotnēs, kā arī tiešo mārketingu ar e-pasta vai telefona zvana starpniecību. Nav saprotami un pamatoti šādi ierobežojumi pēc reklāmas pasniegšanas veida,” norāda minēto organizāciju pārstāves.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) savu neapmierinātību ar likuma grozījumiem pauda jau pirms to izskatīšanas galīgajā lasījumā vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai. LDDK pauda savu neapmierinātību ar to, ka jau, sākot no 100 eiro aizdevuma, būs nepieciešams pārbaudīt klientu Valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, gan vērsties Valsts ieņēmumu dienestā ne tikai gadījumos, kad pieteiksies patēriņa kredītam, bet arī visos gadījumos, kad patērētājs slēgs līgumu par preces iegādi uz nomaksu.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pret likuma izmaiņām iebilda jau tad, kad tas tika apspriest Tautsaimniecības komisijā. LTRK uzskata, ka aizliegums reklamēt patēriņa kredītus nesekmēs likumprojekta mērķi, nav pietiekami izanalizēts un tam nav veikts ietekmes izvērtējums uz tautsaimniecības attīstību, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību.

Kā jau ziņots, Saeima pagājušajā ceturtdienā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz patēriņa kredītu izmaksu ierobežošanu.

Vēstuļu autori pauž bažas, ka likums ir pieņemts steigā un ir nekvalitatīvs, turklāt tas darīts divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām. Kā vienu no lielākajiem trūkumiem min to, ka nevarēs aizņemties nelielas summas uz īsu termiņu. Turklāt iebildumu cēlāji ir pārliecināti, ka likuma jaunā redakcija veicinās ēnu ekonomiku un pelēko tirgu.

Saeimas sēdē deputāti nepiekrita Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklim un noraidīja tās atbalstīto priekšlikumu, paliekot pie stingrākiem ierobežojumiem, kas iepriekš guva atbalstu arī otrajā lasījumā. Līdz ar to atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Likuma izmaiņas atbalstīja 90 deputāti, neviens nebija pret vai atturējies.