Irina Maligina palielinājusi līdzdalību "Olainfarm" kapitālā līdz 7,79%

© Publicitātes foto

Zāļu ražotāja "Olainfarm" bijušā īpašnieka Valērija Maligina, kurš mira 2017.gada decembrī, meita Irina Maligina palielinājusi līdzdalību "Olainfarm" kapitālā līdz 7,79%, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tajā minēts, ka no 2018.gada 25.septembra Maliginai pieder 1 097 051 "Olainfarm" akcija, kas veido 7,79% no kompānijas balsstiesīgā kapitāla.

"Olainfarm" akciju kapitālu veido kopumā 14 085 078 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā.

Pēc biržas "Nasdaq Riga" datiem, Maliginam tiešā veidā piederēja 26,92% "Olainfarm" akciju, bet netiešā veidā ar SIA "Olmafarm" starpniecību - 42,56% "Olainfarm" akciju.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka septembrī Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēma mantojuma apliecības, tādējādi mantojums tika oficiāli sadalīts, taču mantiniecēm vēl bija jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali. "Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali," iepriekš aģentūrai LETA skaidroja "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

Vienlaikus Maligina mantinieces ir noslēgušas vienošanos ar Maligina atraitni Elīnu Maliginu, kura nebija minēta testamentā, par viņai likumīgi pienākošās mantojuma daļas izmaksu. Vienošanās ir konfidenciāla.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2018.gada pirmajā pusgadā bija 61,844 miljoni eiro, kas ir par 1,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa palielinājās par 1,5%, sasniedzot 5,786 miljonus eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Kompānijas akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais