Neesošie vilcieni brauc uz tiesu

© F64

Jaunu pasažieru vilcienu pirkšana ir viens no solījumiem, ko aizejošā valdība atstāj mantojumā nākamajām valdībām.

13. Saeimas vēlēšanas 6. oktobrī sekos tūlīt pēc tam, kad 1. oktobrī bija jāatzīst par izgāzušos vilcienu pasūtījumu kārtojošās valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) solījums vilcienu pasūtīšanu veikt šā gada 3. ceturksnī. Ir jau sācies 4. ceturksnis, bet pasūtījums kur? Te nav runa par pasūtījuma aizkavēšanos uz dažām dienām pēc 3. ceturkšņa beigām vai pa dažiem mēnešiem līdz šā gada beigām. Runa ir par desmit gadiem, kopš 2008. gada 16. septembrī aģentūra LETA izziņoja no valsts a/s Latvijas dzelzceļš atdalīšanās procesā esošā PV nodomu ieguldīt līdzekļus vagonu modernizācijā un jaunu vilcienu iepirkumā. Šis laiks tika aizpildīts, izsludinot un izgāžot trīs četrus konkursus par jauno vilcienu piegādi.

Konkursu skaita precizēšana prasītu īpašu juridisku ekspertīzi, jo konkursi to gaitā piedzīvoja apturēšanu, noteikumu grozīšanu u.c. pārvērtības. Līdz ar to iespējams spriest dažādi, kurā brīdī viens konkurss beidzies un tālākās darbības sekojušas jau nākamā konkursa ietvaros. Ar pasūtījuma līguma noslēgšanu ir beidzies viens no konkursiem. 2012. gada 3. aprīlī PV izplatīja ziņu par līguma parakstīšanu ar Spānijas uzņēmumu CAF. Pēc tam sekoja nevis vilcienu būve, bet vairākus gadus ilga līguma laušana, par kuras noslēgumu drošu ziņu nav. Iespējams, ka PV ir palikušas saistības pret CAF, kas ietekmē tagadējā konkursa norisi.

Solījums sagādāt vilcienus ir pamanāms lielums aizejošās valdības nepadarīto darbu sadaļā. Ministru prezidentam Mārim Kučinskim LNT 3. oktobra raidījumā 900 sekundes nācās mierināt auditoriju ar aizdomas raisošiem vārdiem, ka «nav nekādu indikāciju, ka mēs varētu turpināt braukt ar padomju vagoniem». Neapšaubāmi nav indikāciju, ka šajos vagonos varētu turpināt braukt mūžīgi. Kaut kad tos tiešām nāksies nodot metāllūžņos, bet tas nenozīmē, ka veco vilcienu vietā būs jauni.

Lai konstatācija izklausītos pēc solījuma, M. Kučinskis izteica pārmetumus vienai no tagadējām partijas Saskaņa priekšvēlēšanu sejām Anrijam Matīsam. «Visi zina, ka otra iespējamā izgāšanās, kā tas notika kādreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa laikā, nedrīkst notikt,» pauda tagadējais Ministru prezidents. Ja izgāšanās attiecas uz līguma noslēgšanu un laušanu, tad A. Matīss bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs 2012. gadā un kļuva par ministru vēlāk, kad līguma laušana tika pabeigta vai noslēpta. Kā uzmanības novēršanas līdzeklis tika izsludināts vēl viens konkurss, kas beidzās parastajā veidā ar neko.

Tagadējā valdība nāca ar nākamo konkursu, kas turpinās līdz šim laikam. 2017. gada 6. aprīlī Neatkarīgā citēja Satiksmes ministrijas paziņojumu, kas ietvēra ministra Ulda Auguļa uzdevumu PV vadītājiem «līgumu par jaunu 32 elektrovilcienu sastāvu iepirkumu noslēgt līdz šā gada beigām». Tagad ir tuvu jau 2018. gada beigas un iepirkums atrodas turpat, kur atradies lielu daļu laika kopš 2008. gada. Ar to domāta konkursa noteikumu, gaitas un rezultātu apstrīdēšana. Sūdzību izskatīšanas pirmā instance ir Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB).

Ar 21. septembri datēts IUB lēmums noraidīt vilcienu iepirkuma konkursa dalībnieka Stadler Polska sp.z o.o. sūdzību par to, ka PV ļauj turpināt piedalīšanos konkursā Spānijas uzņēmumam Patentes Talgo S.L.U, kurš, pretēji konkursa noteikumiem, neesot uzbūvējis nevienu vilciena sastāvu, kas būtu līdzīgs vilcieniem, kādus grib saņemt PV. IUB komisija biroja priekšnieces vietnieces Evijas Muginas vadībā uz to atbildēja ar nekādā veidā nesaprotamu kalambūru, ka esot gan spēkā prasība, lai konkursanti būtu nodevuši ekspluatācijā vismaz desmit piepilsētas pasažieru elektrovilcienus, «taču pieredze šādu elektrovilcienu ražošanā šīs Sarunu procedūras ietvaros nav nepieciešama».

Ja Stadler Polska vai tā saimnieki Šveicē gribēs, tad IUB kalambūrus tas drīkstēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā līdz oktobra beigām. Konkrētais precedents izraisa aizdomas, ka tagadējā konkursa rīkotāji labi apzinās, cik maza ir varbūtība Latvijas valdībai atrast naudu vilcienu pirkšanai. Viņi ir sacerējuši tādus konkursa noteikumus, kas prasīs vēl daudzus gadus noskaidrošanai, ko šie noteikumi nozīmē. Visu šo laiku vilcienus varēs nepirkt, kas arī bija jāpanāk. Stadler sūdzība bija vajadzīga PV kā attaisnojums, kāpēc PV nav izpildījis savu solījumu pabeigt konkursu šā gada 3. ceturksnī.

Ekonomika

Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.

Svarīgākais