Ministru kabinets pazeminājis kadastrālo vērtību bāzi 2011. gadam vidēji par 4 procentiem, bet toties iecerējis nekustamā īpašuma nodokļa likmi palielināt reizes piecpadsmit, ja vien tas Saeimas vēlēšanu gadā izrādīsies iespējams.
Par kadastrālo vērtību noteikšanu atbildīgā Tieslietu ministrija apliecina, ka nākamajam gadam nevienā vērtību zonā zemes un ēku bāzes vērtības nepalielināsies. Aptuveni 70–80% zonu izmaiņu nav, 15–20% zonās bāzes vērtību samazinājums ir līdz 10%, bet atsevišķās zonās bāzes vērtību samazinājums ir līdz 25%. Kadastrālo vērtību kopsummu samazinājums uz 2011. gadu būs aptuveni 4%.
Valsts labvēlība
Masu informācijas līdzekļos jau ir manīti apgalvojumi par kadastrālo vērtību palielināšanu vismaz atsevišķiem zemesgabaliem. Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktora vietniece Rita Pētersone sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka nekas tāds nav noticis nekur. Ja likmes noteiktam zemesgabalam tiešām pieaugušas, tad tikai un vienīgi sakarā ar zemesgabala izmantošanas mērķu maiņu, kur, piemēram, tagad drīkst nocirst kokus un uzcelt veikalu. VZD gan esot manījis zemes un ēku cenu pieaugumu atsevišķās vietās šā gada pirmajā pusē, taču darījumu skaits bijis pārāk mazs, lai no tiem izskaitļotu kadastrālo vērtību paaugstināšanu.
Kadastrālo vērtību kritums neatspoguļo mājokļu cenu pazemināšanos par trim reizēm tāpēc, ka mājokļu un zemes tirgus cenu 2007. gada maksimums kadastrālajās vērtībās netika ietverts. Aigara Kalvīša valdība turēja nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus maksimāli zemus, lai atbalstītu spekulācijas jeb, pieklājīgāk sekot, valūtas ieplūšanu Latvijā caur darījumiem ar nekustamo īpašumu. Pēc tam Ivara Godmaņa valdība 2008. gada laikā regulāri apsprieda to, vai kadastrālo vērtību pārrēķins paspēs sekot īpašumu tirgus vērtību kritumam.
Brīnumformula
Šobrīd Valda Dombrovska valdība kopā ar uzņēmēju organizācijām sakās atradušas jaunu brīnumformulu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai – vajagot tikai pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu. 17. jūnijā Finanšu ministrija informēja, ka sākusi oficiālās saskaņošanas procedūru dokumentam ar nosaukumu Nodokļu politikas pamatnostādnes, kas paredz paaugstināt tagadējās 0,1–0,3% mājokļu nodokļa likmes līdz 1,5%. Tas atbilst nodokļa summas paaugstināšanai par 15 reizēm praktiski neatkarīgi no kadastrālo vērtību izmaiņām. Pašreizējās 0,2 un 0,3% likmes kalpo par progresīvās nodokļu skalas simbolu, bet bagātnieku izdevumus un valsts ieņēmumus ietekmē maz, jo tiek attiecinātas uz pavisam nelielu skaitu mājokļu. Īstenībā nekustamā īpašuma nodoklis ir pilnīgi regresīvs divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tas ietver arī skalu, kas nosaka zemes platības kadastrālās vērtības pazemināšanu proporcionāli zemesgabala lielumam: jo lielāks zemesgabals, jo lielākas atlaides no kadastrā uzrādītās vērtības attiecīgās zonas zemei. Tādējādi valdība ievēro tirgus saimniecības pamatprincipus, kādi patiešām izpaužas, kad cilvēks tirgū nopērk piecus kilogramus kartupeļu par zemāku cenu kilogramā, nekā pērkot tikai vienu kilogramu. Līdzīgi arī veikalos dažkārt sola divu preču pircējam trešo preci uzdāvināt utt. Latvijas valdība pārspēj veikalniekus, dodot atlaides apmērā līdz 80% no kadastrālās vērtības pamatsummas. Šādas atlaides, pēc oficiālās versijas, attiecoties pamatā uz ražojošiem uzņēmumiem, kādi neizbēgami aizņem daudz vairāk vietas nekā savrupmājas un nevar atrasties purvā ar zemu kadastrālo vērtību zemei.
Otrkārt, šogad ieviestais mājokļa nodokļa maksājums paredz minimumu piecu latu apmērā. No Rīgas attālos pagastos dzīvokļu kadastrālā vērtība svārstās aptuveni 2000–3000 latu robežās, tāpēc pieci lati jau atbilst 0,25–0,16% likmei. Par mājokli ar 500 latu kadastrālo vērtību arī jāsamaksā pieci lati, kas atbilst jau 1% no kadastrālās vērtības, kamēr lielo un dārgo māju īpašnieki maksā pamatā 0,1%.
Vēlēšanu gaidas
Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas regresīvie noteikumi ļauj saprast, kāpēc bagātnieku organizācijas tagad tik skaļi prasa padarīt šo nodokli par galveno valsts ieņēmumu avotu. Pēc tam tos pašus uzņēmējus, kuri no tribīnes noskaitījuši brīnumformulu par nodokļa sloga pārlikšanu uz nekustamo īpašumu, var samulsināt ar jautājumu, vai viņi ir gatavi piemaksāt katram no saviem darbiniekiem varbūt 100 latu mēnesī, lai darbinieki varētu nomaksāt mājokļa nodokli. Ja alga nesegs mājokļa uzturēšanas izdevumus, ko veidos gan zemes un mājokļa nodoklis, gan ar gāzes akcīzes nodokli sadārdzinātais siltums, gan daudzi citi maksājumi, tad uzņēmēji nevar cerēt, ka kāds pie viņiem strādās, nevis nodosies pavisam citām aktivitātēm: varbūt stāvēs rindās valsts un pašvaldību iestādēs, kur dala pabalstus un nodokļu atlaides, bet varbūt sarosīsies protesta akcijām. Galu galā uzņēmēji atbild, ka Finanšu ministrijai un valdībai jāizdomā tādas nodokļu likmes, kādas apmierinās visus valsts iedzīvotājus. Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis saka, ka ministrijas darbinieki esot mainījuši savas domāšanas virzienu par 180 grādiem. Tas gan šķiet pagaidām vienīgais, ko ministrija izdarījusi, gatavojot vai varbūt tomēr negatavojot 2011. gada valsts budžeta projektu.
Valdība jau ir izdomājusi pārcelt arī uz nākamo gadu nekustamā īpašuma maksājuma pieauguma ierobežojumu ar 25%, kas nozīmētu, ka valsts ieņēmumi būtiski nepieaugtu, ieviešot kaut vai 15% likmi. Tas izdarīts Saeimas vēlēšanu gada priekšvēlēšanu periodā. Vai tas paliks spēkā arī pēc vēlēšanām? Atbilde kļūs zināma šā gada beigās, kad nāksies saskaņot valdības reālos ieņēmumus un izdevumus ar kreditoru prasībām un iedzīvotāju maksātspēju.