2017. gadā Latvijā bija 32,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku – personu, kuras ir bez darba vismaz 12 mēnešu, aktīvi meklē darbu un būtu gatavas to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā, kas veido 37,7 % no bezdarbnieku kopskaita 15–74 gadu vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Lielākā daļa jeb 97,5 % ilgstošo bezdarbnieku ir 20–64 gadu vecumā, no kuriem 59,1 % ir vīrieši. 14,6 % no visiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupā darbu meklēja ilgāk nekā četrus gadus.
Lai gan kopš 2012. gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā samazinās, tomēr 2017. gadā tas 20-64 gadu vecuma grupā bija 38 % jeb 1,5 reizes augstāks nekā pirmskrīzes laikā 2008. gadā (25,3 %). Pēdējos 10 gados augstākais rādītājs bija 2011. gadā - 55,9 % no visiem bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par gadu.
2017. gadā visaugstākais bezdarba līmenis 20-64 gadu vecumā bija Latgales reģionā, kur no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 14,2 % jeb 17,5 tūkstoši bija bezdarbnieki. No tiem 47,4 % bija ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija Vidzemē - vairāk nekā puse (51,1 %) no visiem bezdarbniekiem darbu nebija atraduši ilgāk par 12 mēnešiem. Kurzemē šis rādītājs bija 46,9 %, Zemgalē - 41,2 %, Pierīgā - 27 %, bet Rīgā - 26,6 %.
Tiem, kas darbu zaudējuši kopš 2010. gada un joprojām nav uzsākuši jaunas darba attiecības, visbiežākais darba pārtraukšanas iemesls bija darbinieku skaita samazināšana vai uzņēmuma likvidācija (43,8 % gadījumu). Salīdzinājumam visu bezdarbnieku skaitā šis rādītājs bija 34,4 %. Otrs biežākais ilgstošo bezdarbnieku darba pazaudēšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi, slimība vai darbnespēja (41,1 % gadījumu).
Nedaudz vairāk par trešdaļu (37,3 %) ilgstošo bezdarbnieku bija ar vispārējo vidējo izglītību. Katrs piektais (22 %) bija ar pamatizglītību vai zemāku, kas ir trīs reizes biežāk nekā nodarbināto skaitā ar šādu izglītības līmeni. Savukārt augstākā izglītība bija 10,5 % ilgstošo bezdarbnieku.
Plašāki darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs”.
