Sociālajiem aprūpētājiem parādās trauslas cerības uz lielāku algu
Ja tiks atbalstīts Labklājības ministrijas iesniegtais papildu finanšu pieprasījums, tad nākamgad valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma pieaugums varētu sasniegt 100 eiro mēnesī, Neatkarīgajai stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa. Pieauguma apmērs gan būs atkarīgs no nodarbinātā mēnešalgas grupas un kategorijas.
Par valsts sociālās aprūpes centru darbinieku algu plašāk sāka runāt tikai šogad, kad sociālie aprūpētāji no reģioniem cēla trauksmi par zemajām algām. Aprūpes centros strādājošiem mediķiem algas palielināja no 1. janvāra, bet sociālajiem aprūpētājiem, aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem rehabilitētājiem - algu pieauguma nebija vai tas bija neliels. Vēstulē Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrībai Kurzemes valsts sociālās aprūpes centra filiāles Iļģi darbinieki jau šā gada sākumā aicināja risināt algu jautājumu. «Sociālās aprūpes centros dzīvo cilvēki, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe visu diennakti. Aprūpētāji veic smagu darbu, kas diemžēl valstiskā līmenī nav novērtēts,» teikts vēstulē. Aprūpes centros algas ir viszemākās no visām padotības iestādēm valstī. Tās svārstās no minimālās - 430 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas - līdz 730 eiro, kas ir lielākā alga, un to var saņemt sociālais darbinieks. Aprūpētāji saņem tikai minimālo algu, bet sociālie aprūpētāji - 517 eiro. Pagājušajā piektdienā noritēja valsts sociālās aprūpes centru darbinieku bada streiks ar prasību palielināt algas vismaz par simt eiro. Otrkārt, aprūpes centru darbinieki izteica vēlēšanos, lai atbildīgās iestādes uzklausītu centros strādājošo viedokli.
Ministru prezidents Māris Kučinskis uz streiku reaģēja ar paziņojumu, ka apzinās darba lielo nozīmīgumu, ko Latvijā veic valsts sociālās aprūpes centru darbinieki, tāpēc risinājums viņu veikuma novērtējuma palielināšanai iespējami operatīvi ir jāatrod. «Veidojot nākamā gada valsts budžetu, sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma jautājumam jābūt vienai no prioritātēm,» teica M. Kučinskis. Attiecībā uz 2018. gadu premjers norāda: pozitīvi būtu vērtējams, ja šim mērķim nepieciešamie līdzekļi varētu tikt atrasti, pārskatot un pārdalot Labklājības ministrijas šā gada budžeta līdzekļus, tātad premjers pieļauj, ka algu izmaiņas varētu notikt jau šogad.
I.Kārkliņa iespējamo algu pieaugumu raksturo ar piemēru: ja runājam par aprūpētājiem, tad darbiniekam ar 3. kategoriju atalgojums palielinātos vidēji par 98 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 67 eiro uz rokas.
Taču no Labklājības ministrijas skaidrojuma izriet, ka priekšlikumi papildu finansējuma piešķiršanai sagatavoti prioritāro pasākumu ietvaros tikai attiecībā uz 2019.-2021. gadu. Nākamajam gadam nepieciešami 6,4 miljoni eiro atalgojuma palielināšanai, kā arī piemaksas par īpašiem apstākļiem palielināšana no 10 līdz 25 procentiem, 2020. gadā - 8,1 miljons eiro, bet 2021. un nākamajos gados - 16 miljoni eiro. Savukārt 600 000 eiro vajadzīgi valsts sociālās aprūpes centru, kuros uzturas bērni, atbalstam jeb motivācijas pasākumu turpināšanai. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa norāda, ka papildu finansējums - 0,9 miljoni eiro - pieprasīts, lai panāktu valsts sociālās aprūpes centros strādājošo mediķu atalgojuma paaugstināšanu līdzīgi kā ārstniecības iestādēs.
I.Kārkliņa iespējamo algu pieaugumu raksturo ar piemēru: ja runājam par aprūpētājiem, tad darbiniekam ar 3. kategoriju atalgojums palielinātos vidēji par 98 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 67 eiro uz rokas, kā arī darbiniekam būtu papildu sociālās garantijas, kas gadā būtu mēnešalgas apmērā. «Līdz ar to var teikt, ka pieaugums pirms nodokļu nomaksas varētu būt vidēji 136 eiro mēnesī, kas uz rokas būtu 95 eiro,» stāsta I. Kārkliņa. Savukārt 2020. gadā pieaugums pirms nodokļu nomaksas varētu būt vidēji 181 eiro mēnesī, kas uz rokas būtu 124 eiro. 2021. gadā pieaugums pirms nodokļu nomaksas varētu būt vidēji 361 eiro mēnesī, kas uz rokas ir 249 eiro.
