Pētījums: Latvijas iedzīvotāji vēlas labākas iespējas darba tirgū

© f64

Jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums liecina, ka iedzīvotāji uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, tomēr tiek norādīts uz vairākām jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, tajā skaitā - labākas iespējas darba tirgū.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, kopējais noskaņojuma vērtējums ir nemainīgs - kopējā noskaņojuma indekss bija -17. Tagadnes vērtējums nokrities par 1 indeksa punktu uz -24, savukārt nākotnē iedzīvotāji skatās ar pozitīvākām prognozēm - vērtējums pakāpies no +2 līdz +3 punktiem.

Mēneša laikā kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss paaugstinājies par 4 indeksa punktiem līdz -20 atzīmei, kas ir lielākais kāpums visās vērtējuma kategorijās. Jāpiemin, ka joprojām teju puse aptaujāto iedzīvotāji (49%) pauda viedokli, ka situācija valstī nav uzņēmusi pareizo attīstības kursu.

Pašreizējais ekonomikas stāvokļa novērtējums nokrities no -25 līdz -28 indeksa punktiem, kur 51% aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka tas ir slikts un 41% - viduvējs. Vērtējot to, kas pašlaik notiek ar Latvijas ekonomiku, teju puse jeb 49% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka situācija, viņuprāt, pašlaik nemainās, tomēr tika paustas prognozes, ka gada laikā Latvijas ekonomikas stāvoklis mainīsies uz pozitīvo pusi - šādu pārliecību pauda 21% jeb katrs piektais iedzīvotājs. Mēneša laikā valsts ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes indekss ir paaugstinājies par 2 indeksa punktiem un ir sasniedzis 0 atzīmi.

Pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējuma indekss mēneša laikā ir samazinājies no -10 līdz -12 punktiem - katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (32%) savu ģimenes materiālo stāvokli vērtē kā sliktu. Tomēr prognozes ir pozitīvas, un 22% iedzīvotāju uzskata, ka gada laikā materiālā situācija ģimenē būs uzlabojusies.

Lūgti novērtēt iespējas Latvijā atrast darbu, kritisku vērtējumu sniedza vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto iedzīvotāju, kas veicinājis darba izredžu vērtējuma indeksa kritumu no -30 uz -33 indeksa punktiem. Būtiski pieminēt, ka vien 9% iedzīvotāji ir noskaņoti pozitīvi un ir pārliecināti, ka iespējas atrast jaunu darbu ir labas.

Iedzīvotāju kritiskā noskaņa pausta arī valdības darba vērtējumā - 3/4 daļas Latvijas iedzīvotāju (74%) snieguši negatīvu novērtējumu. Tomēr valdības darba vērtējums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, atklāj pārmaiņas ar plusa zīmi - vērtējuma rādītājs ir uzlabojies par 2 indeksa punktiem, sasniedzot -37 punktu atzīmi.

Pētījuma mainīgās daļas ietvaros tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret ekoloģiju un uzdoti dažādi ar mājdzīvniekiem saistīti jautājumi. Plašāki pētījuma rezultāti kopā ar ekspertu komentāriem tiks publiskoti oktobrī.

Ekonomika

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais