LDz ar Oktobra dzelzceļu pārrunā situāciju kravu pārvadājumos un digitālo tehnoloģiju attīstību

© Publicitātes foto

Turpinot aktīvu sadarbību ar Krievijas dzelzceļu kravu pārvadājumu nodrošināšanā, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš ceturtdien Sanktpēterburgā tikās ar Oktobra dzelzceļa vadītāju Vladimiru Goloskokovu, lai pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus.

Tikšanās laikā tika pārrunāta gan sadarbība ar muitu, gan Kārsavas un Zilupes robežšķērsošanas punktu kapacitāte un krauto vagonu apstrādes ātrums. Pēdējā laikā ir pieaudzis krauto vagonu nosūtīšanas apjoms abos virzienos, tādēļ efektīvai to apstrādei ir liela nozīme konkurētspējīgu pārvadājumu nodrošināšanā. Atpakaļkravu pieaugumu un tā nozīmi pārvadājumu attīstībā atzinīgi uzsvēra arī Oktobra dzelzceļa vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Dorofejevskis.

Līdzās operatīvās sadarbības jautājumiem abu dzelzceļu vadītāji apsprieda tranzītkoridora attīstības iespējas Kaļiņingradas virzienā. LDz jau ir pieredze kravu tranzīta organizēšanā no Tālajiem Austrumiem caur Latviju uz Kaļiņingradu, un ir iespējas attīstīt šo virzienu aktīvākas regulāras satiksmes nodrošināšanai. Tāpat tika apspriesta arī iespējamā pasažieru satiksmes organizēšana no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu, kas ļautu attīstīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus.

LDz prezidents E.Bērziņš: “Oktobra dzelzceļš ir viens no nozīmīgākajiem LDz partneriem. Šodienas tikšanās ļāva gan atrisināt praktiskus sadarbības jautājumus, gan arī ir pierādījums tam, ka sadarbība ar Krievijas dzelzceļu ir sekmīga un attīstās.”

Liela uzmanība tikšanās laikā tika pievērsta digitālo tehnoloģiju ieviešanai dzelzceļā, kā arī īpaši uzsvērts, ka Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas sadarbība, ieviešot elektroniskās pavadzīmes robežšķērsošanā, ir paraugs nozarei.

Plānots, ka nākamā tikšanās norisināsies Latvijā, tostarp E.Bērziņš aicināja kolēģus apmeklēt Rēzekni un Daugavpili, caur kurām Latvijā tiek ievesta lielākā daļa kravu.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais