Jāņa Kārkliņa advokātu birojs kā "ABLV Bank" akcionāru pārstāvis izsludina 1 000 000 eiro atlīdzību "par būtisku un noderīgu informāciju", vēsta advokātu biroja mājaslapa.
"Advokātu birojs izsludina atlīdzību par būtisku un noderīgu informāciju, kas apstiprinās aizdomas un biroja rīcībā jau esošās ziņas, ka, neraugoties uz to, ka Finanšu kapitāla un tirgus komisija pēc vairāku mēnešu rūpīgas izvērtēšanas apstiprināja komisijas stingri kontrolētu "ABLV Bank" pašlikvidāciju, joprojām notiek aktīvi centieni panākt bankas piespiedu likvidāciju," vēsta uzsaukums.
"Notiek darbības, lai mantkārīgos nolūkos panāktu bankas aktīvu izsaimniekošanu, vairāk nekā 2 miljardu eiro vērto aktīvu izlaupīšanu
Advokātu biroja rīcībā esošā informācija liecinot, ka joprojām notiek mēģinājumi negodīgām metodēm apturēt šī gada jūnijā tiesiskā ceļā pieņemto lēmumu. "Notiek darbības, lai mantkārīgos nolūkos panāktu bankas aktīvu izsaimniekošanu, vairāk nekā 2 miljardu eiro vērto aktīvu izlaupīšanu.
Jāņa Kārkliņa advokātu birojs pārstāv lielākos likvidējamās ABLV bankas akcionārus. Esam uzņēmušies šo lietu, lai ne tikai iegūtu papildu tiešus vai netiešus pierādījumus, bet arī pārliecinātos, vai notiekošais ir ilgstoši plānota darbība. Mūsu rīcībā esošā informācija apstiprina, ka mantkārīgos nolūkos manipulēts gan ar finanšu tirgus dalībniekiem, gan Latvijas valsts amatpersonām. Ar lielu iespējamību notikusi tirgošanās ar ietekmi, kukuļu izspiešana, krāpšanas atbalstīšana un izdarīti citi iespējami noziedzīgi nodarījumi," vēsta paziņojums, kas nodrukāts arī vairākos preses izdevumos.
"Apliecinām, ka šīs aktivitātes mērķis nav vērsties pret ASV intereses aizstāvošo organizāciju FinCEN, citām ASV valsts institūcijām vai to amatpersonām. Mēs neplānojam vērsties pret Latvijas valsti. Mēs gatavojamies noskaidrot patiesību par notikumiem Latvijā, kuriem mēroga ziņā nav līdzīga precedenta Latvijas finanšu sistēmas vēsturē. Kopējais atlīdzības fonds par noderīgas informācijas un pierādījumu iegūšanu ir 1 miljons eiro.
Aicinām ziņot ikvienu, kuram ir zināmas jebkāda veida ziņas (tai skaitā, bet ne tikai: dokumenti, elektroniskā sarakste, prezentācijas, audio vai video ieraksti), kā arī cita veida informācija (ziņas) par faktiem, kas apstiprinātu pastāvošās aizdomas un varētu kalpot kā papildu ziņas par Latvijas Republikas amatpersonu koruptīvām un citādi prettiesiskām darbībām Latvijas finanšu sistēmas jomā, kā arī par ABLV bankas piespiedu likvidācijas panākšanu gan pirms, gan pēc pašlikvidācijas plāna apstiprināšanas," aicina advokātu birojs.
Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 37,118 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 9,188 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 0,785 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 49 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori kopumā atguvuši 80,135 miljonus eiro," vesta LETA.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.