Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomiskums” ir vērtējusi vien daļu izmaksu, kas ir saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu. Revīzijā nav vērtēts ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas process, ne tarifu lēmums, bet secinājumi par tarifu apmēru un ekonomisko pamatojumu ir izdarīti. Regulators vērš uzmanību, ka ne visas izmaksas, kuras Valsts kontrole ir apšaubījusi savā revīzijā, ir iekļautas tarifos un ietekmē tarifu apmēru.
Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā ir analizējusi 2017.gada faktiskās izmaksas, kas nav iekļautas tarifos, jo Regulators tarifus apstiprināja 2016.gada maijā. Tarifu vērtēšanas procesā Regulators neatzina virkni izmaksu t.sk. daļu no izmaksām, kas saistītas ar darba koplīgumu. Regulators panāca arī tādu personāla izmaksu samazinājumu kā atlaišanas pabalsti, atlīdzības amatpersonām, iemaksas pensiju fondā, apmaksātas papildatvaļinājuma dienas u.c. Kopējais izmaksu samazinājums, kas tika iegūts attiecībā uz darba samaksām - 1,4 miljoni euro. Tika samazinātas arī klientu apkalpošanas izmaksas, degvielas izmaksas u.c. Kopējais izmaksu samazinājums, ko Regulatoram izdevās panākt visās pozīcijās, ir 3,4 miljoni euro.
Regulators pēdējo gadu laikā, pārskatot kapitāla atdeves likmes, ir ievērojami samazinājis arī regulēto uzņēmumu atļautās peļņas apmērus. AS “Sadales tīkls” tarifu gadījumā atļautās peļņa apmērs tika samazināts par 12 miljoniem euro. Vienlaikus Regulatoram ir ierobežotas iespējas ietekmēt AS “Sadales tīkls” investīciju plānus. Regulatoram šāda funkcija nav uzticēta, lai arī jau ilgāku laiku Regulators ir rosinājis attiecīgu pilnvaru piešķiršanu.
Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole norāda, ka revīzijas mērķis nebija veikt Regulatora apstiprinātas sadales sistēmas tarifu aprēķināšanas metodikas analīzi, tomēr secinājumi par to ir izdarīti, norādot, ka metodika neparedz pietiekamus stimulus, kas veicinātu operatora efektivitāti un produktivitāti.
Regulators vērš uzmanību, ka atbilstoši efektivitāti veicinoši stimuli var būt ietverti gan tarifu metodikā, gan pašā tarifu lēmumā. Lēmums par AS “Sadales tīkls” tarifiem pēc būtības šādus efektivitātes stimulus ietver un jau šobrīd ir redzams, ka AS “Sadales tīkls” veic pasākumus darbības efektivitātes paaugstināšanai , bet lietotājiem ir radīta iespēja samazināt maksājumus, pārskatot savu pieslēgumu jaudas.
Jaunā sadales tarifu struktūra motivē lietotājus atteikties no neizmantotiem pieslēgumiem un motivē samazināt pieslēgumu jaudas. Tas savukārt dod iespēju arī samazināt nepieciešamos ieguldījumus tīklā, jo nebūs nepieciešams uzturēt infrastruktūru, kas saistīta ar tā sauktajiem “tukšajiem pieslēgumiem”. Samazinoties pieprasītajām jaudām, pavērsies iespēja mazāk investēt apakšstaciju un transformatoru jaudās. Kā rezultātā kopējā sistēma kļūs efektīvāka un izmaksas būs iespējams mazināt.
Kopš tarifa ieviešanas teju 60 000 klientu ir samazinājuši neizmantotās elektrotīkla pieslēguma jaudas , savukārt no pieslēgumiem, kuri klientiem nav nepieciešami, ir atteikušies vairāk nekā 20 000 klientu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri patērē elektroenerģiju, vairs nav jāmaksā par neapdzīvotām vasarnīcām, tukšiem industriālajiem objektiem vai pļavām, kur ir tikai elektrības pieslēgums bet elektrība ilgstoši netiek patērēta.
Jau tarifu vērtēšanas gaitā bija paredzēts izmaksu samazinājums noteiktās izmaksu pozīcijās un attiecīgi tika radīti stimuli AS “Sadales tīkls” izmaksas šajās pozīcijās mazināt un efektivizēt savu darbību. Apstiprinot tarifu, bija arī paredzams, ka vismaz daļa lietotāju samazinās savas pieslēgumu jaudas, kas attiecīgi mazinās AS “Sadales tīkls” ieņēmumus un motivēs AS “Sadales tīkls” negūtos ieņēmumus kompensēt ar efektivitātes pasākumiem. AS “Sadales tīkls” faktiskais ieņēmumu apjoms 2016.gadā bija par 14 miljoniem euro mazāks, salīdzinot ar tarifu lēmumā aprēķināto ieņēmumu apjomu.
Plašāk par elektrības tarifiem Latvijā - infografikā "Elektrības sadales tarifi Latvijā: kur mēs esam?"
Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā aicina Regulatoru pilnveidot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, balstoties uz OECD rekomendācijām, ieviešot uz motivēšanu balstītu regulēšanu [1]. Neskatoties uz to, ka OECD rekomendācijas Regulators saņēma 6 mēnešus pēc sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas, Regulators jau pašā tarifu lēmumā šādus stimulus ir ietvēris. Turklāt kopš 2016.gada Regulators ir pilnveidojis 4 metodikas enerģētikā, ieviešot uz motivēšanu balstītu regulēšanu. Tā ir daļa no Regulatora darbības stratēģijas un šobrīd notiek darbs pie pārējo nozaru metodiku pilnveides.
Regulators pateicas Valsts kontrolei par ieguldīto darbu, jo šis ir pirmais tāda mēroga projekts elektroenerģijas nozarē, ko Valsts kontrole ir vērtējusi. Ja Valsts kontrolei ir priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem Regulatora izdotajās metodikās, tad Regulators ir gatavs tos uzklausīt un ņemt vērā.
