Valsts prezidents Valdis Zatlers, nosūtot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā Maksātnespējas likumu, rīkojas atbilstoši klasiskajiem nodevēju principiem, mēģinot šķelt tautu, to sadalot labajos un sliktajos, uzskata Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Pie šāda secinājuma apvienības vadība nonākusi, jo kā viens no iemesliem likumprojekta noraidīšanai tiekot minētas spekulantu intereses, taču, LAKRA vērtējumā, Zatlers tādejādi mēģina nostāties tiesneša lomā, pasakot, kurš ir labais un kurš sliktais, kas esot bīstama tendence jau tā saspringtajos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos.
"Zatlers likumu ir noraidījis bez īstas argumentācijas un iemesla. Tas tikai norāda uz prezidenta kancelejas un prezidenta padomnieku nekompetenci. Turklāt šis lēmums bija jāpieņem prezidentam personīgi, nevis kancelejas darbiniekiem," saka Gorenko.
"Valsts prezidents laikam neapzinās, ka tieši šis viņa lēmums graus Latvijas tautsaimniecību, jo tas neļauj cilvēkiem "iziet" no pelēkās ekonomikas. Mēs vismaz ceram, ka prezidents apzinās savu personīgo pilsoņa atbildību, nevis mēģina spēlēt banku lobētas spēles," pauž LAKRA vadītājs.
LAKRA ir pārliecināta, ka līdzīgs uzraksts, kāds ir Ministru kabineta sēžu zālē - "Viens likums - viena taisnība visiem", būtu nepieciešams arī Valsts prezidenta kabinetā. Apvienība labprāt tiktos personīgi ar Zatleru, lai uzdāvinātu viņam šādu uzrakstu, kā arī paskaidrotu situāciju valstī no kredītņēmēju puses. "Pretējā gadījumā padomnieku faktu interpretācija noved pie nepareizu lēmumu pieņemšanas," saka Gorenko.
Kā ziņots, Latvijas Komercbanku asociācija paredz smagas diskusijas par Maksātnespējas likumā iekļauto fizisko personu bankrota procedūru un tās nosacījumiem.
Biznesa portālam "Nozare.lv" asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota sacīja, ka par visām pusēm pieņemamu risinājumu, visticamāk, būs grūti vai pat neiespējami vienoties, tāpēc labs risinājums būšot tāds, kas visus vienlīdz neapmierina.
Šļakota atzina, ka, no vienas puses, Latvijas Komercbanku asociācija ir priecīga par Valsts prezidenta pieņemto lēmumu atdot Saeimai caurlūkošanai Maksātnespējas likumu, taču, no otras puses, esot skumji, ka Saeima jau iesākumā nebija spējīga panākt likumā līdzsvaru.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodot trīs pretrunīgi vērtētos likumprojektus - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Maksātnespējas likumu un grozījumu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", šorīt intervijā Latvijas Radio paziņoja Valsts prezidents.
Kā informē Valsts prezidenta kanceleja, Valsts prezidents izmantoja savas Satversmē noteiktās tiesības, lai veicinātu kvalitatīvāku un izsvērtu likumdošanas procesu, novērstu savstarpēji pretrunīgu normu pieņemšanu un panāktu sabiedrības vairākuma interesēm atbilstošu normu pieņemšanu.
Motivācijas rakstā Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem par 17.jūnijā Saeimā pieņemto "Maksātnespējas likumu" Valsts prezidents norāda, ka jauna maksātnespējas procesa regulējuma procesa izstrāde ir ļoti nepieciešama. "Ar likuma regulējumu nepieciešams samērot visu iesaistīto pušu intereses, tiesības un atbildības nastu tā, lai sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, taču regulējums nevarētu tikt izmantots negodprātīgu personu savtīgās interesēs. Tādēļ nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm," atzīst Zatlers.
Motivācijas rakstā Valsts prezidents pievērš uzmanību, pirmkārt, tam, ka 2010.gada 17.jūnijā pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Būtiski ņemt vērā to, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt pieņemamā fiziskās personas maksātnespējas regulējuma iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu kopumā. Pieņemot Maksātnespējas likumu galīgajā lasījumā, Saeima par to nav pārliecinājusies.
Treškārt, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu, un kuriem ir parādnieki - fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem.
Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija rada risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus. Tādēļ Valsts prezidents lūdz Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā, tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.
Zatlers ir norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau uzsākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji - nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums.
Valsts prezidents atzīmē, ka Saeimas otrajam lasījumam tika virzīts tāds fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu regulējums, kas tapis ciešā kopdarbā gan ar Latvijas Kredītņēmēju apvienību, gan Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Ārvalstu investoru padomi. Likumprojekta sagatavošanā bija iesaistīti arī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda eksperti.
Šis priekšlikums Saeimas sēdē otrajā lasījumā tika atbalstīts. Visas iesaistītās puses publiski ir apliecinājušas, ka likumprojekta Saeimas otrajā lasījumā pieņemtais fiziskās personas maksātnespējas regulējums tapis visaptverošu interešu samērojošu un profesionālu diskusiju ceļā. Taču iesāktā labā prakse netika turpināta un trešajam lasījumam, neuzklausot iesaistītās puses, tika iesniegts komisijas atbalstītais priekšlikums izteikt fiziskās personas maksātnespējas regulējumu būtiski jaunā redakcijā, neizvērtējot tās spēkā stāšanās sekas.
Saeimas 7.jūnija sēdē pieņemtais Maksātnespējas likums noteic, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī. Ņemot vērā to, ka līdz iecerētajam likuma spēkā stāšanās brīdim ir atlikuši vairāk kā četri mēneši, Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu atkārtoti caurlūkot un pilnveidot.