Latvijas Banka valdībai iesaka domāt par budžeta sabalansēšanu un rezervēm
Latvijā turpinoties ekonomikas izaugsmei, valdībai būtu jādomā par budžeta sabalansēšanu un rezerves veidošanu, bet tā vietā budžetā joprojām tiek plānots deficīts, norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
"Šobrīd ekonomikā ir ekspansijas fāze. Tas nozīmē, ka ir labie laiki un pašlaik valdībai būtu jādomā par budžeta sabalansēšanu un iekrāšanu, lai būtu ko tērēt nākamās recesijas laikā. Proti, kal ragavas vasarā. Cerēsim, ka tā nebūs krīze, bet, arī ekonomikai sabremzējoties, ir jābūt līdzekļiem, ar ko atbalstīt attīstību. Tas ir galvenais izaicinājums," stāstīja Rutkaste.
Mērens budžeta deficīts ekonomikas izaugsmes periodā nozīmē valdības izdevumu pieaugumu.
Tomēr konverģences programmā nākamajiem trim gadiem valdība ir plānojusi budžeta deficītu 0,9% un pēc tam 0,4% apmērā. "Tas var kļūt par izaicinājumu, kad notiek būtiska ekonomikas sabremzēšanās. Šādā brīdī samazinās arī nodokļu ieņēmumi, un tad būs jādomā, ko darīt ar budžeta izdevumiem, kas ir gana nepatīkams process. Tad, kad ekonomikā jau tā ir slikti laiki, valdības tēriņu apcirpšana samazina attīstību vēl vairāk," brīdināja Rutkaste.
Viņš arī atgādināja, ka tas ir veids, kā lielos parādos ir nonākušas daudzas valstis. Mērens budžeta deficīts ekonomikas izaugsmes periodā nozīmē valdības izdevumu pieaugumu. Savukārt krīzes laikā nodokļu ieņēmumi samazinās, un daudzas valstis tā vietā, lai konsolidētu budžetus, izvēlas kādu laiku padzīvot ar vēl lielāku budžeta deficītu. Tā parādi pakāpeniski pieaug līdz tādam līmenim, kad arī finanšu tirgos finansējumu piesaistīt kļūst arvien grūtāk.
"Tā ir politiska problēma, un par to domāt labajos laikos nav populāri, taču tieši tā būtu pragmatiska un saimnieciska rīcība," uzsvēra Rutkaste.
Viņš arī norādīja, ka Eiropas kontekstā salīdzinoši nelielie ieņēmumi Latvijas budžetā nav saistīti ar nodokļu likmju apmēru, bet gan ar ēnu ekonomiku, kuras dēļ būtisks līdzekļu apmērs budžetā nenonāk. "Tas arī rada kropļojošu efektu tautsaimniecībā, kas pazemina mūsu attīstības izredzes. Ja, esot lielai ēnu ekonomikai, mēs ceļam nodokļus, konkurences plaisu palielinām vēl vairāk, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas. Savukārt tos, kuri nodokļus maksā godīgi, mēs nostādām vēl nelabvēlīgākā situācijā. Ēnu ekonomiku pavisam iznīdēt nav iespējams, bet, saprātīgi to samazinot, mēs diezgan būtiski varam palielināt ieņēmumus no nodokļiem. Tālāk domāt, ko iesākt ar nodokļu politiku, varēs jau tad, kad ēnu ekonomika būs zemā līmenī," atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.
Droši vien vajadzētu pagaidīt, lai tie putekļi nosēžas un varētu skaidri redzēt, kādu efektu ir devusi nodokļu reforma.
Rutkaste arī pauda, ka jaunajai Saeimai un valdībai kādu laiku nevajadzētu ķerties pie nodokļu sistēmas izmaiņām, jo nesen tika īstenota nodokļu reforma.
"Droši vien vajadzētu pagaidīt, lai tie putekļi nosēžas un varētu skaidri redzēt, kādu efektu ir devusi nodokļu reforma. Noteikti ir daudzas lietas, kuras joprojām būtu jāuzlabo. Tostarp joprojām liels ir darbaspēka nodokļu slogs. Turklāt darbaspēka nodokļu regulējums ir padarīts vēl komplicētāks nekā iepriekš. Vienlaikus valdība ir solījusi vairākus gadus nodokļus neaiztikt, un pie tā arī vajadzētu turēties, jo ikvienas pārmaiņas traucē uzņēmējiem plānot ilgtermiņa projektus. Ja bez biznesa un ārējo tirgu riskiem papildu riskus rada arī valdība, tas nenoteiktību palielina vēl vairāk," uzsvēra Rutkaste.