Eiropa nosaka, ka minimālajam sodam par naudas atmazgāšanu jābūt vismaz četriem gadiem cietumā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei, kas nosaka, ka minimālajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam, kā arī par to sodītas personas nevarēs kandidēt vēlēšanās vai būt ierēdņi.

Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi, norāda EP. Situāciju uzlabotu jaunie noteikumi, tostarp vienota noziedzīgu nodarījumu definīcija un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu.

Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka Eiropas Savienības (ES) mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas, ES mēroga minimālā soda sankcijas, kā arī jaunas sankcijas, piemēram, aizliegumu par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu.

Noteikumi par kriminālatbildības noteikšanu par naudas atmazgāšanu tika apstiprināti ar 634 balsīm, pret balsojot 46, bet 24 deputātiem atturoties.

Savukārt jaunie noteikumi par skaidras naudas apriti paplašina skaidras naudas definīciju un iekļauj tajā zeltu un nepersonalizētas elektroniskas skaidrās naudas kartes, kā arī ļaus varas iestādēm reģistrēt informāciju par skaidras naudas apriti zem pašlaik noteiktā 10 000 eiro sliekšņa un, rodoties aizdomām par kriminālu aktivitāti, uz laiku arestēt līdzekļus. Tāpat jaunie noteikumi liks deklarēt "nepavadītus" naudas sūtījumus, piemēram, pa pastu.

Šie noteikumi tika apstiprināti ar 625 balsīm, pret balsojot 39, bet 34 deputātiem atturoties.

Jaunie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei. Pēc naudas atmazgāšanas direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm būs 24 mēneši laika, lai tos piemērotu. Noteikumi par skaidras naudas apriti būs jāpiemēro 30 mēnešu laika pēc regulas stāšanās spēkā.