Deputāti rosina mīkstināt kreditētājiem ieplānotos ierobežojumus

© pixabay.com

Saeimas deputāti, iesniedzot priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, rosina pārskatīt iecerētus stingrākus ierobežojumus par kopējām kredīta izmaksām patērētājam.

Otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Pašlaik spēkā esošais regulējums par neatbilstošām nosaka kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz četrpadsmitajai kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas

Savukārt pašlaik spēkā esošais regulējums par neatbilstošām nosaka kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz četrpadsmitajai kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas, - nosaka pašreizējais regulējums.

pixabay.com

Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) aicina noteikt, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nevar pārsniegt 0,40% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,18% - no astotās kredīta izmantošanas dienas. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām rosina uzskatīt kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,18% dienā no kredīta summas.

Rasmanis skaidro, ka viņa priekšlikums paredz kopējās izmaksas kredītiem līdz 30 dienām samazināt par 21,1%, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo ierobežojumu. Kredītiem ar atmaksas termiņu virs 30 dienām izmaksu samazinājums ir paredzēts par 28% salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu. Pirmajām septiņām dienām paredzētais ierobežojums 0,40% apmērā "ļautu nepazust" arī pavisam īsa termiņa kredītiem, norāda Rasmanis. Tas "ļautu iedzīvotājiem bez vajadzības neaizņemties lielākus kredītus uz garākiem termiņiem", uzskata deputāts.

Vēl viens ierosinājums grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumam paredz saglabāt pašreizējo regulējumu. Proti, par neatbilstošām noteikt izmaksas virs 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% - no astotās līdz 14.dienai un 0,2% - no 15.dienas. Kredītiem ar atmaksas termiņu virs 30 dienām par neatbilstošām rosināts noteikt 0,25% dienā no kredīta summas.

Tikmēr deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) piedāvā paredzēt, ka kredīta devējs nav tiesīgs prasīt, lai patērētājs par kreditēšanas līgumā piešķirtās naudas lietošanas atvēlējumu maksātu procentus lielākus par Civillikumā noteiktajiem 6% gadā, un piemērot patērētājam saistību pastiprinājuma līdzekļus vai kompensāciju. Tas attiektos uz gadījumiem, kad kredīta devējs piešķir kredītu cilvēkam, kurš nav spējīgs to atmaksāt. Tas gan neatbrīvotu patērētāju no pienākuma atmaksāt kredīta kopējo summu saskaņā ar kreditēšanas līgumu.

Kā ziņots, otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.

Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.

No likuma plānots izslēgt normu, kas paredz, ka prasība par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, ir ceļama tiesā sešu mēnešu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz ar to patērētājam būs iespēja tiesā vērsties arī pēc sešiem mēnešiem.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais