Kučinskis bažījas par Ašeradena piedāvājumu OIK maksājuma atcelšanai

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauž bažas par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un viņa vadītās ministrijas piedāvājumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma atcelšanai.

Ekonomikas ministrija (EM) ir nodevusi saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai". Tomēr Ministru prezidents uzrakstījis Ašeradenam adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz šā gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.

EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.

Man ir bažas, ka EM konceptuālā ziņojuma projektā "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" nav aptverts tas jautājumu loks, par ko augustā vienojāmies.

Rezolūcijā premjers aicina ekonomikas ministru paātrināt minēto uzdevumu izpildes gaitu un nodrošināt to pilnīgu izpildi.

Aģentūrai LETA Kučinskis stāstīja, ka patlaban ir pēdējais brīdis, kad ekonomikas ministram pievērst uzmanību tam, vai ir izpildīti visi EM uzdotie uzdevumi. "Manuprāt, tas nav izdarīts. Man ir bažas, ka EM konceptuālā ziņojuma projektā "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" nav aptverts tas jautājumu loks, par ko augustā vienojāmies Ministru kabineta komitejas sēdē," sacīja Ministru prezidents.

Viņš uzskata, ka EM ziņojumā ir bijis jāatbild uz tiem jautājumiem, uz kuriem premjers norādījis rezolūcijā. "EM konceptuālā ziņojuma projekts ir ļoti vispārīgs. Tur nav runas par ļoti daudziem jautājumiem," teica Kučinskis.

Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt patlaban ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi.

"Tagad tikai sāksies saskaņošanas process, kad visi iesniegs savas pozīcijas un ar katru no pusēm tās pārspriedīsim. Tiklīdz saņemsim visus iebildumus, sāksim tos vērtēt," teica ekonomikas ministrs. Viņš gan neprognozēja, kad EM varētu minēto jautājumu virzīt izskatīšanai valdībā, tomēr tam vajadzētu notikt šomēnes.

Patlaban EM izstrādājusi grozījumus SEN likumā, tomēr OIK maksājuma atcelšanai nepieciešama vēl virkne grozījumu regulējumā. Ašeradens sacīja, ka EM patlaban ir tik tikko beigusi darbu pie OIK maksājuma atcelšanai izveidotās darba grupas priekšlikumiem, bet normatīvā regulējuma izmaiņu sagatavošana aizņems zināmu laiku. "EM piedāvās ceļa karti, ietverot laika rāmi, kad konkrētie darbi tiks paveikti," piebilda ministrs.

Ašeradens atzina, ka galvenās diskusijas joprojām būs par EM piedāvājumu aizstāt OIK sistēmu ar "zaļajiem" sertifikātiem. "EM joprojām uzskata, kas "zaļie" sertifikāti ir ieviešams risinājums, jo tas nodrošinās pāreju uz tirgus principu ieviešanu," uzsvēra ekonomikas ministrs.

LETA jau rakstīja, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma likvidēšanai Ekonomikas ministrija (EM) atkārtoti aicinās Ministru kabinetu atbalstīt tā dēvēto "zaļo" sertifikātu ieviešanu, kas paredz pienākumu elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, galvenokārt elektroenerģijas tirgotājiem, iepirkt noteiktu atjaunojamās elektroenerģijas apjomu no elektroenerģijas, kura pašlaik tiek ražota obligātā iepirkuma ietvaros.

Šāds priekšlikums izriet no EM izstrādātā un saskaņošanai nodotajā konceptuālā ziņojuma projekta "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai".

Ziņojumā EM piedāvā četrus risinājumus, no kuriem priekšlikums par "zaļo" sertifikātu ieviešanu atzīts kā vienīgais politikas pasākums, ar kuru iespējams atcelt OIK patērētājiem, vienlaikus pēc iespējas ņemot vērā uzņemtās valsts saistības pret ražotājiem.

EM piedāvājums paredz sākot ar 2019.gada 1.janvāri uz diviem gadiem ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā, kas paredz atbilstošu OIK samazinājumu elektroenerģijas gala lietotājiem un elektroenerģijas iepirkuma cenas korekciju stacijām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā, kam attiecīgi arī sekotu izmaiņas elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu aprēķina veikšanā un tiktu ieviestas stingrākas prasības biogāzes stacijām attiecībā uz izejvielu izmantošanu.

Kopējie plānotie ienākumi no SEN 2019.gadā ir aptuveni 36,6 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 33,6 miljoni eiro, kuri budžeta plānošanas procesā var tikt novirzīti OIK izmaksu segšanai.

Tāpat papildus paredzēta pašreizējā obligātā iepirkuma mehānisma nomaiņa uz mehānismu, kas balstīts uz elektroenerģijas tirgus principiem, proti, "zaļo" sertifikātu mehānisma ieviešanu.

EM uzsvēra, ka piedāvātais risinājums atbilst deklarācijā par Māra Kučinska (ZZS) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam - nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 eiro par megavatstundu.

EM arī aicinās valdību atbalstīt priekšlikumu, ka AS "Latvenergo" ikgadējās dividendes novirzīs ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" nepieciešamajā apjomā 2019.gadā - 30 444 052 eiro, 2020.gadā - 73 845 332 eiro, bet 2021.gadā - 43 745 332 eiro.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.