Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka ražotājcenas maijā Latvijā pieaugušas par 1,8%.
Ražotājcenas ir ražotāju izmaksas, kuru pieaugums tiek segts uz patēriņa cenu pieauguma (inflācijas) rēķina. Šī kompensācija var nenotikt viena mēneša ietvaros. Latvijas 2010. gada īpatnība ir ražotājcenu un patēriņa cenu izmaiņu atšķirības gandrīz pusgada garumā. Marta dati vainago šīs atšķirības ar ražotājcenu pieaugumu par 1,8% un patēriņa cenu nonākšanu samazināšanās jeb deflācijas zonā kaut ar –0,1%. Arī procentpunktos rēķinot, maija atšķirība starp ražotāju un patēriņa cenām ir vislielākā. Iepriekš aprīlī šī atšķirība bija 2,3–0,9=1,4 procentpunkti. Šāda matemātiska izteiksme gan ir vienkāršojums, kas neņem vērā ražotāju un patēriņa cenu atšķirīgās bāzes, bet gala secinājums tomēr ir viennozīmīgs paredzējums, ka cenām būs jāizlīdzinās.
CSP ir precizējusi ražotājcenu izmaiņas aprīlī. Iepriekš paziņotie 2,2% mazliet palielināti, atsaucoties uz papildu informāciju, kādu statistiķiem snieguši uzņēmumi.
Samērā ilgstošais periods, kad palielinās atšķirības starp ražotāju un patēriņa cenām Latvijā, ir izskaidrojams ar to, ka eksportēto preču cenas pieaug daudz straujāk. Maijā vietējam tirgum ražoto preču izmaksas pieaugušas par 0,9%, bet eksportēto preču izmaksas – par 3,1%. Tas parāda, ka uzņēmumiem ir ienākumu avots, uz kura rēķina tie var pasaudzēt citus vietējos ražotājus un galu galā patērētājus.
Ietekmīgākie cenu pieaugumi maijā konstatēti metālam (+11,6%) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (+3,4%) ar atrunu, ka šajā koksnes izstrādājumu grupā neietilpst mēbeles.
Gada laikā no 2009. gada maija līdz šā gada maijam ražotāju cenas rūpniecībā palielinājušās par 3,3%. Vietējo īpatnību dēļ tās pat sarukušas par 0,6% iekšējā tirgū, bet eksportētajai produkcijai pieaugušas par 9,4%. Šāds cenu pieaugums gandrīz par 1/10 daļu ļauj Latvijas eksportētājiem justies ļoti komfortabli, par spīti tam, ka ražošanas apjomi šajā laikā sarukuši. Ticēsim, ka tādējādi tiks pievilināts papildu kapitāls uz eksportu vērstai ražošanai un tās apjomi pieaugs.
Ražotājcenu pieaugums nav vietējā Latvijas īpatnība, bet gan sekas resursu un izejvielu cenu kāpumam pasaules tirgos. Tieši to pašu apliecina Latvijas galvenās eksportpreces – koksnes – cenu kāpums.
Optimisti saista izejvielu cenu kāpumu ar pasaules ekonomikas atveseļošanās procesu, bet pesimisti – ar Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības sacensību par to, kura no abu savienību centrālajām bankām emitēs vairāk ne ar ko nesegtas naudas – attiecīgi dolārus un eiro. Papildu emitētās naudas daudzums patiešām savu pirmo ietekmi atstāj uz izejvielu cenām pasaulē. Ražotāji izejvielu cenu izmaiņas izjūt mazliet ātrāk nekā patērētāji. Cenu celšanās pesimistiskā izskaidrojuma labā puse ir tāda, ka šāda cenu celšanās nesamazina Latvijas ražotāju starptautisko konkurētspēju.