Lipmans: Joprojām neesmu ieinteresēts līdzdalībā vai investīcijās "Olainfarm"

© f64

Sakarā ar publiskajā telpā atkārtoti izplatītajiem pieņēmumiem, ka AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans it kā esot ieinteresēts līdzdalībā AS "Olainfarm" un kaut kādā veidā varētu būt saistīts ar pēdējā laika notikumiem "Olainfarm", K.Lipmans vēlreiz stingri apliecina, ka šis uzņēmums nav viņa interešu lokā.

"Pusgada laikā, kopš man iepriekšējo reizi saistībā ar nepamatotiem publiskiem pieņēmumiem nācās sniegt šādu paziņojumu, nekas nav mainījies. Mani nākotnes plāni ir saistīti ar AS "Grindeks", kas pašlaik strauji attīstās," uzsver K.Lipmans.

K. Lipmans norāda, ka tikai pirms nepilniem trim mēnešiem AS "Grindeks" noslēdza Slovākijas farmācijas uzņēmuma "HBM Pharma s.r.o." iegādes darījumu 18,2 miljonu eiro apmērā un līdz ar to tagad "Grindeks" koncernā ietilpst jau trīs farmācijas meitasuzņēmumi - arī AS "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca" un AS "Kalceks".

"Līdz ar to manai darbībai ir tikai viena stratēģiskā prioritāte - rūpēties par "Grindeks" koncerna tālāku veiksmīgu attīstību. Domāju, ka nav aiz kalniem brīdis, kad tas sasniegs 300 miljonu eiro gada apgrozījumu," norāda K. Lipmans.

Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušajiem pieņēmumiem K. Lipmans vēlreiz paskaidro, ka ar advokātu biroju "Rebenoks & Vilders" sadarbojas jau ilgāku laiku un šī advokātu biroja pārstāvji Pāvels Rebenoks un Mārtiņš Krieķis veiksmīgi pārstāv viņa intereses tiesvedībās, kas saistītas ar AS "Grindeks" akciju cenu.

"Taču šī sadarbība nekādā veidā nav un nemaz nevar būt saistīta ar biroja līdzdalību citās lietās un citu klientu interešu pārstāvēšanu. Kā zināms, šim respektablajam birojam ir daudz nozīmīgu klientu, taču tikai sazvērestību teoriju cienītāji, kam svarīgi skaļi paziņojumi, bet ne konkrēti fakti, spēj sasaistīt kopā dažādas lietas un atšķirīgus klientus," rezumē K.Lipmans.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais