Prasa norādīt cukura un sāls daudzumu pārtikā

Balsojot par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, Eiropas Parlamenta deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu ar sarkanu, dzeltenu un zaļu krāsu brīdināt par sāls, cukura un taukvielu daudzumu. Deputāti atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu par to, ka uz pārtikas produktu iepakojuma ir jānorāda galvenās uzturvērtības un to ieteicamās dienas devas.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošiem Pārtikas preču marķēšanas noteikumiem pārtikas produkta marķējumā ir jāietver pārtikas preces tirdzniecības nosaukums, ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja nosaukums un adrese, ziņas par pārtikas preces izcelsmes vietu, pārtikas preces sastāvdaļas un to daudzums, neto masa vai tilpums fasētām pārtikas precēm, derīguma termiņš, pārtikas preces enerģētiskā vērtība un uzturvērtība, īpaši pārtikas preces uzglabāšanas vai lietošanas noteikumi, ja ir nepieciešams ievērot šādus noteikumus.

Balsojot par jauno regulējumu, Eiropas Komisijas deputāti atbalstīja Komisijas priekšlikumu par to, ka uz iepakojuma obligāti jānorāda tauku, piesātināto taukvielu, cukura un sāls, kā arī kaloriju daudzums uz 100 gramiem vai mililitriem produkta. Šī informācija jāpapildina ar norādi par vēlamo dienas devu. Papildus deputāti prasa, lai kā obligāta tiktu noteikta arī informācija par olbaltumvielu, šķiedrvielu un transtaukskābju saturu.

Dažiem pārtikas produktiem valsts izcelsmes norādes jau ir obligātas, piemēram, liellopu gaļai, medum un olīveļļai. Deputāti atbalstīja priekšlikumu tādas pašas prasības attiecināt uz visu veidu gaļu, piena produktiem, svaigiem augļiem, dārzeņiem un citiem nesajauktiem produktiem. Deputāti uzskata, ka uz gaļas iepakojuma arī jānorāda, kur dzīvnieks dzimis, audzēts un nokauts.

Deputāti vēlas, lai prasības par norādēm neattiektos uz neiepakotiem produktiem, piemēram, gaļai, ko iegādājas pie miesnieka. Tāds pats izņēmums jānosaka mikrouzņēmumu produkcijai, kas gatavota ar rokām. Vairākums atbalstīja izņēmumu alkoholam, bet prasot noteikt stingras prasības jauktajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uzsverot, ka tie jātirgo atsevišķi no bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Par jaunajām pārtikas norāžu prasībām Eiropas Parlamenta deputāti balsoja pirmajā lasījumā – pēc ilgām, karstām debatēm par to, kuras prasības būtu vispiemērotākās patērētāju informēšanai, vienlaikus nesamērīgi nenoslogojot ražotājus, Neatkarīgo informēja Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.

Grozīto redakciju parlaments apstiprināja, 559 deputātiem balsojot par, 54 pret un 32 atturoties. Tomēr, ņemot vērā, ka ar dalībvalstu valdībām drīza vienošanās nav gaidāma, paredzams, ka tiesību akts parlamentā tiks izskatīts arī otrajā lasījumā, prognozēja I. Ķelpe. Pēc regulas stāšanās spēkā, lielajiem uzņēmumiem tā būs jāīsteno trīs gadu laikā. Mazajiem uzņēmumiem, kas nodarbina mazāk nekā 100 cilvēku, regulas ieviešanai tiks doti pieci gadi.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.