Latvijā ierodas EP Finanšu noziegumu izpētes komiteja, lai apspriestu "ABLV Bank" likvidāciju
No šodienas līdz 31.augustam Latviju apmeklēs Eiropas Parlamenta (EP) Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašās komitejas delegācija (TAX3), lai ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriestu "ABLV Bank" likvidācijas apstākļus, liecina EP informācija.
Delegācija apmeklēs arī Rīgas Brīvostu un rīkos tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai labāk izprastu Latvijas finanšu un muitas politiku.
Paredzēts, ka delegācija tiksies ar parlamenta atbildīgo komiteju pārstāvjiem, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), iestādēm, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu, un Latvijas Komercbanku asociāciju.
Komitejas sastāvā ir arī EP deputāti no Latvijas - Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) un Krišjānis Kariņš (V).
Izveidojot īpašo komiteju, EP reaģēja uz pērn publiskotajos "paradīzes dokumentos" atklātajiem faktiem. Komitejas sastāvā apstiprināti 45 locekļi un tai ir 12 mēnešu pilnvaru termiņš.
Komitejas uzmanības lokā ir "dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas", krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā un nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka no 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.