Brīvo arodbiedrību savienība: Algu pieaugums apliecina, ka nodokļu reforma nesusi rezultātu
Šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba alga pirms nodokļiem pārsniegusi 1000 eiro, kas ir bijis labs izrāviens Latvijai un apliecina, ka pretrunīgi vērtētajai nodokļu reformai ir bijis rezultāts, šādu viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Vidējās darba algas pirms nodokļiem pieaugums, pēc Baldzēna paustā, ir normāls, bet, salīdzinot ar situāciju Lietuvā un Igaunijā, pat labs.
Baldzēns skaidroja, ka arī Lietuvā un Igaunijā notiek strauja darba samaksas palielināšanās, īpaši Lietuvā, kur pieaugums pārsniedz 10% gada laikā.
Igaunijā un Lietuvā darbinieks sociālās apdrošināšanas iemaksas veicot 3% apmērā, bet Latvijā darbinieks maksā 11% no savas algas.
Vienlaikus LBAS vadītājs atzina, ka Latvijā tomēr ar vienādu darba samaksu darbinieks saņem mazāku atalgojumu nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Tas saistīts ar to, ka Igaunijā un Lietuvā darbinieks sociālās apdrošināšanas iemaksas veicot 3% apmērā, bet Latvijā darbinieks maksā 11% no savas algas.
Pēc Baldzēna paustā, šobrīd izveidojusies situācija ar vidējās algas pieaugumu saistīta ar virspeļņas pārdali - tā palīdzējusi ne tikai attīstīt biznesu un nodrošināt augstāku dzīves līmeni pašam uzņēmējam, bet arī palielināt atalgojumu darba ņēmējiem. Vienlaikus šī rezerve lēnām dilstot, jo pastāv darbaspēka trūkums, atzina Baldzēns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka, neskatoties uz vidējo darba algas pieaugumu, joprojām pastāv lielas atšķirības starp atalgojumu pašu darbinieku vidū. Rīgā darbinieka atalgojums, salīdzinot ar Vidzemi, ir par 39% lielāks, turklāt gada laikā šajā jautājumā nekas neesot būtiski mainījies.
Tāpat atšķirības pastāvot starp nozaru darbiniekiem, un īpaši atšķirības vērojamas starp nozarēm, kurās ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, jo tas rada nevienlīdzību ne tikai starp darba ņēmējiem, bet arī starp darba devējiem. LBAS gan no savas puses cenošoties šo situāciju regulēt, proti, kopā ar darba devējiem veidot virkni nosacījumu nozarē, lai mazinātu ēnu ekonomikas apmēru. Būvniecības nozarē drīz varētu tikt sasniegts arī rezultāts, sacīja Baldzēns.
Viņš uzskata, ka šāda nosacījumu veidošana varētu tikt turpināta arī citās nozarēs, piemēram, apsardzes biznesā, sabiedriskās ēdināšanas jomā un citur. Darba devēju vidū tikai jābūt sajūtai, ka jāsamazina ēnu ekonomikas apmērs, padarot to par epizodisko, nevis sistēmisku problēmu, uzsvēra LBAS vadītājs.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4% jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šī gada pirmajā ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks - 8,6%. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6% jeb 44 eiro.