Eksperte: Svarīgi panākt, lai cilvēki pieņem darbu, kas nav tuvu dzīvesvietai

© publicitātes

Latvijas šī brīža lielākais izaicinājums nodarbinātības jomā ir panākt cilvēku mobilitāti valsts iekšienē, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Viņa skaidroja, ka patlaban cilvēki Latvijā pārsvarā nav gatavi doties uz darbavietām, kas ir attālāk no dzīvesvietas. "Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsu valstī - panākt, lai cilvēki būtu gatavi pieņemt darba piedāvājumu, kas nav tuvu dzīvesvietai," apgalvoja Simsone.

Uz jautājumu, vai minētajai problēmai pamatā ir finansiāli apsvērumi, NVA direktore atbildēja, ka drīzāk tas ir lokālpatriotisms, lai gan ir arī tādi cilvēki, kuri patiešām, ņemot vērā potenciālos ienākumus, nevar atļauties izbraukāšanu uz darbavietu, kas ir tālāk no dzīvesvietas. "Ja šis atalgojums ir valstij noteiktās minimālās algas apmērā vai tikai nedaudz virs tās, tad, protams, izdevumi, kas saistīti ar nokļūšanu darbavietā, ir nesamērīgi," atzina Simsone, vienlaikus gan atgādinot, ka NVA īsteno mobilitātes plānu, īpašos gadījumos piedāvājot segt ceļa vai īres izdevumus, ja cilvēks izvēlas pieņemt darba piedāvājumu vismaz 20 kilometru attālumā no dzīvesvietas.

Kā ziņots, Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 75 400 bezdarbnieku, kas ir 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinājumā ar 2017.gada otro ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,2 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarba līmenis ir sarucis par 0,5 procentpunktiem.

Ekonomika

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais