Sabiedrības aptaujā par ES kopīgo lauksaimniecības politiku līdz 8. jūnijam bija izteikušies 5000 iedzīvotāju, viņu vidū 417 no Latvijas, kas aktivitātes ziņā ir visaugstākais rādītājs starp 27 dalībvalstīm, Neatkarīgo informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.
Atklātajā diskusijā tika apspriesti četri galvenie jautājumi: kādēļ Eiropai vajadzīga kopīga lauksaimniecības politika (KLP), kādus mērķus sabiedrība izvirza lauksaimniecībai, kādēļ vajadzīga KLP reforma un kā ar KLP palīdzību nodrošināt to, ko gaida sabiedrība, kādiem līdzekļiem īstenot rītdienas KLP. Pirms dažām nedēļām Latvijas lauksaimnieki bija visai kūtri sava viedokļa paudēji. Līdz 28. maijam savas domas bija izteikuši tikai 24 Latvijas iedzīvotāji. Taču pēdējo nedēļu laikā pēc zemnieku organizāciju un masu mediju pamudinājumiem šajā diskusijā iesaistījās vairāki simti Latvijas iedzīvotāju.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca bija priecīga par Latvijas iedzīvotāju aktivitāti: "Latvijas iesaistīšanās Eiropas lauksaimniecības politikas veidošanā ir veiksmes stāsts. Ja iesniegto viedokļu skaitu pārrēķinātu uz valstī dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, tad Latvija ir visaktīvākā no 27 dalībvalstīm. Liels paldies visiem par līdzdalību!" teica I. Šulca. Pēc viņas vērtējuma, paustie viedokļi ir bijuši zinoši un pamatoti, un tajos nevar neieklausīties. "Lauku sabiedrības politiskais pasūtījums ir nodrošināt atbalsta līdzsvaru ne tikai starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, bet arī maksājumu līdzsvaru starp mazajām un lielajām saimniecībām," secināja Iveta Šulca un aicināja arī Latvijas politiķus ieklausīties šajos viedokļos.
Visvairāk priekšlikumu izskanējis no Vācijas (1323 viedokļi), Polijas (1009), Francijas (695) un Latvijas (417). Tad aktivitātes ziņā seko Austrija, Spānija un Beļģija.
Arī ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs pauda gandarījumu par sabiedrības iesaistīšanos, uzsverot, ka "KLP nav tikai zemniekiem, bet visiem ES pilsoņiem kā nodokļu maksātājiem un patērētājiem". Viņš atkārtoti pauda savu nodomu novembrī nākt klajā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem un uzsvēra, ka sabiedriskā apspriešana un tai sekojošā konference dos ieguldījumu to sagatavošanā. Visus iesniegtos priekšlikumus apkopos neatkarīga organizācija. 19. un 20. jūlijā īpašā konferencē tā sabiedrību un EK informēs par KLP apspriešanas rezultātiem. Eiropas Komisija secinājumus apkopos un 2010. gada novembrī sagatavos ziņojumu, kuru aicinās apspriest visās dalībvalstīs. 2011. gada vidū paredzēts iesniegt EK sagatavoto likumdošanas priekšlikumu. Pēc tā apspriešanas un pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē jaunajai KLP jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.