Latvijā ir Baltijā augstākie "ātro" kredītu dienas procentu maksājumi; rosinās tos samazināt
Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.
Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.
Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā
Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.
Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.
Pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot banku vai nebanku kredītdevēju pakalpojumus, patēriņa aizdevumus Latvijā ir saņēmuši 43% iedzīvotāju, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica šā gada jūlijā. Pētījums parāda, ka tipiskākie nebanku aizdevumi ir līdz 500 eiro, savukārt banku aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 2000 eiro.
Iedzīvotāju aptauja parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā patēriņa vajadzībām finanšu līdzekļus no kredītkartes ir ieguvuši 19% iedzīvotāju, 18% iedzīvotāju kredītu ir saņēmuši bankā, savukārt 16% aptaujāto aizdevumu ņēmuši no nebanku kredītdevēja. Daļa respondentu ir izmantojuši gan banku, gan nebanku kredītdevēju sniegtos patēriņa aizdevumus. Aptauja vienlaikus arī parāda, ka patēriņa kredītu pēdējo trīs gadu laikā nav izmantojusi vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju Latvijā.
Par banku izsniegtajiem kredītiem aptauja parāda, ka puse jeb 50% pakalpojuma izmantotāju ir ņēmuši aizdevumu, kura summa ir lielāka par 2001 eiro, 15,5 % aizņēmušies kredītu 201 - 500 eiro apjomā, bet 14% iedzīvotāju - 1001 līdz 2000 eiro apmērā. Vairākums jeb 68% banku klientu aizdevumu ir ņēmuši ar atmaksas termiņu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem, bet 18% iedzīvotāju no bankas ņēmuši kredītu ar atdošanas termiņu līdz 12 mēnešiem.
Savukārt par nebanku kredītiem katrs trešais klients jeb 32% norāda, ka aizņēmies no 201 līdz 500 eiro, 20% aizņēmušies līdz 100 eiro, bet 19% no 101 līdz 200 eiro. Biežāk izmantotais atmaksas termiņš nebanku kredītiem ir līdz vienam mēnesim, to norādīja 39% respondentu, kas izmantojuši nebanku kreditēšanas pakalpojumus. Savukārt otrs biežāk izmantotais atmaksas termiņš ir vairāk par gadu, to atzīmēja 26% respondentu. Ar 13% seko atmaksas termiņš līdz 12 mēnešiem.
Jau vēstīts, ka arī Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai, ar kuriem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu.
Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā.
Ministrijā norādīja, ka distances jeb "ātro" kredītu ņēmēju grupā bieži izplatīta ir situācija, kad kredīta ņēmējam ir problēmas ar kredīta atdošanu laikā, un šo situāciju aizņēmējs parasti risina, kredītu pagarinot. Šāds risinājums pēc būtības ir vidējā termiņā klientam neizdevīgs, salīdzinot ar iespēju vienoties par maksājumu grafiku, sākot daļēju kredīta dzēšanu.
FM pauda uzskatu, ka ir lietderīgi noteikt iespēju izveidot papildu kredīta ņēmēju aizsardzības pasākumus, aizliedzot pagarināt šāda veida kredītu atmaksas termiņus vairāk nekā divas reizes un paredzot maksājuma grafiku kā obligātu iespēju kreditēšanas procesā. Ar nosacījumu par kredīta atmaksas grafiku tiks nodrošināta iespēja samazināt nepieciešamo uzkrājumu apmēru kredīta atdošanai noteiktajā termiņā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad tiek piedāvāts maksājuma grafiks par kredīta pamatsummas atmaksu pa daļām.
Patērētājiem nereti rodas grūtības savlaicīgi atmaksāt kredītu, ja visa summa jāatdod vienā maksājumā, tādēļ FM rosina ierobežot maksimālo summu šāda veida kredītiem. FM priekšlikums likuma grozījumiem paredz, ka patērētāja kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Šis noteikums neattiecas uz kredīta līgumiem, kurus noslēdzot, kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums ir nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.
Latvijas Universitātes veiktais pētījums par distances jeb "ātro" kredītu izmantošanu Latvijā liecina, ka kopumā gandrīz 40% aptaujāto ir saskārušies ar kredītu atmaksas problēmām, no tiem 25,2% problēmas ir bijušas vairākkārt. Savukārt teju 50% pētījuma respondentu atzinuši, ka biežākais ātro kredītu atmaksas problēmas risinājums ir kredīta pagarināšana.
FM skatījumā esošais normatīvais regulējums tikai daļēji nodrošina kredīta ņēmēju interešu aizstāvību, uzsvaru liekot tikai uz maksimāli piemērojamās likmes noteikšanu. FM kopā ar citām iesaistītajām ministrijām un iestādēm aktīvi strādā pie patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma uzlabošanas.