Atbalstam "zaļajai" enerģijai ir jāmazinās no līdzšinējam 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs, trešdien žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs informēja, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, valsts uzņēmās saistības, kas paredz atbalstīt atjaunojamās enerģijas ražošanu. Pēc viņa domām, šī atbalsta ietvaros radītā elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēma ir makroekonomiska kļūda.
"Mums tas izmaksāja vairāk nekā divus miljardus eiro, bet citas valstis to izdarīja ar daudz mazākām izmaksām,” sacīja Ašeradens. Ekonomikas ministrijas apkopotie dati liecina, ka obligātā iepirkuma neto izmaksas 2017.gadā bija 266,3 miljoni eiro, kas ir 1% no IKP. Bet, pēc ekonomikas ministra teiktā, valsts atbalstam "zaļajai" enerģijai nevajadzētu pārsniegt 0,3% no IKP.
"Latvijas obligātā iepirkuma sistēma ir ievērojami dārgāka nekā kaimiņvalstīs. Latvijā subsīdijas elektroenerģijas ražotājiem sastāda 1% no IKP, turpretī Igaunijā un Lietuvā tie ir 0,3% no IKP. Latvijas mērķis ir pietuvoties kaimiņvalstu līmenim, kas, balstoties uz pētījumiem, ir optimāls ilgtermiņa atbalsts nozarei," sacīja Ašeradens.
EM informācija arī liecina, ka Latvijā ir ceturtais augstākais finansējums atjaunojamās enerģijas nozarei. No 1995.gada līdz 2007.gadam atbalsta maksājumos izmaksāti vairāk nekā 370 miljoni eiro, bet no 2008.gada līdz 2017.gadam - 1,8 miljardi eiro, tajā skaitā patērētāju maksājumi veidoja 1,5 miljardus eiro.
Ministrijā secina, ka OIK rezultātā ir radusies atbalsta sistēma ar iepirkuma cenām, kas līdz par 5,4 reizēm pārsniedz tirgus cenu. Tā, piemēram, mazas jaudas dabasgāzes ražošanas iepirkuma cena 2,9 reizes pārsniegusi tirgus cenu, biogāzes ražošanas - 5,4 reizes pārsniegusi tirgus cenu, biomasas ražošanas - 4,3 reizes, mazas jaudas hidroelektrostacijas - piecas reizes, bet vēja elektrostacijas - 3,1 reizi.
EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis atzina, ka Latvijā ir izdevies attīstīt atjaunojamās enerģijas nozari, tomēr tas galvenokārt noticis, jo motivācija bijusi gūt peļņu īstermiņā. "Atbalsta mehānisms ir radījis slogu patērētājiem, atstājot negatīvu iespaidu arī uz valsts konkurētspēju, tāpēc šī atbalsta sistēma ir jāpārskata," uzsvēra Eglītis.
Jau ziņots, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no OIK, trešdien žurnālistus informēja Ašeradens.
Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.
Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".
EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.
"Zaļais sertifikāts" paredz, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa. Sertifikāta sistēma darbotos sekojoši - sistēmas administrētājs izsniedz ražotājiem sertifikātus, kurš tos pārdod tirgotājiem, savukārt tirgotāji izpilda pienākumu iepirkt noteiktu enerģijas apmēru no ražotājiem, apliecinot to ar sertifikātiem. EM rosina noteikt, ka attiecībā uz esošajām stacijām sertifikātu apjoms tiks piešķirts atbilstoši valsts saistībām.
Savukārt tirgus cenas efektivitātes modelis paredz, ka ražotāji saņem noteiktas cenas garantijas pret tirgus cenu piemaksas veidā, tādējādi stimulējot ražotājus strādāt atbilstoši tirgus signāliem. Šis ir izplatīts modelis Eiropas Savienībā, tostarp Lietuvā un Igaunijā. EM piebilda, ka šis modelis ir vienkāršāks, nekā "zaļie sertifikāti".
Lēmums par darba grupas priekšlikumiem vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Plānots, ka minētais jautājums tiks iekļauts 7.augustā gaidāmajā valdības sēdes dienaskārtībā, bet EM izmaiņas normatīvajā bāzē izstrādās līdz šā gada septembrim. Ašeradens pauda cerību, ka EM un darba grupas izstrādātie priekšlikumi gūs koalīcijas atbalstu.