Saistībā ar grozījumiem kredītiestāžu likumā Saeimas opozīcija vēlas padarīt caurredzamāku AS "Parex banka" restrukturizācijas procesu, nevis aizstāvēt bijušo bankas īpašnieku intereses, šodien žurnālistiem apgalvoja viens no bijušajiem AS "Parex banka" īpašniekiem Viktors Krasovickis.
Taujāts, vai viņš vai arī otrs bijušais bankas īpašnieks Valērijs Kargins ir ticies ar Saeimas deputātiem, lai runātu par grozījumiem Kredītiestāžu likumā, Krasovickis atbildēja: "Cik man zināms, nē." Viņš gan esot ticies ar Saeimas deputātiem, taču tikšanos mērķis neesot bijuši "Parex bankas" jautājumi.
Tomēr vienlaikus Krasovickis atzina, ka pretrunīgi vērtētie grozījumi Kredītiestāžu likumā bijušajiem bankas īpašniekiem ir tīkami un viņi tos atbalsta.
Krasovickis noraidīja publiski izskanējušo informāciju, ka "Parex bankas" bijusī viceprezidente Līga Puriņa, sniedzot konsultācijas apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas deputātiem, lobē viņa un Kargina intereses. Vienīgais veids, kā bankas bijušie īpašnieki mēģinot ietekmēt notikumus ap "Parex banku", ir ar publiskiem paziņojumiem presē.
Savukārt Kargina un viņam pietuvināto cilvēku veiktie ziedojumi "Saskaņas centram" esot tikai baņķiera labā griba palīdzēt uzlabot politisko situāciju Latvijā. Krasovickis, kurš, kā pats apgalvoja, nevienai politiskajai partijai pēdējā laikā nav ziedojis, atgādināja, ka jau iepriekš Kargina ģimene labprāt ziedojusi dažādiem politiskajiem spēkiem, piemēram, iepriekš ziedots arī finanšu ministram Einaram Repšem (JL) - 20 000 latu.
Baņķieris apgalvoja, ka Saeimā skatītajiem likuma grozījumiem nav nekāda sakara ar bijušo bankas īpašnieku un viņu ģimeņu depozītiem bankas kapitālā, jo viņu tiesības saņemt procentu maksājumus ir nostiprinātas 2008.gadā parakstītajā līgumā ar Finanšu ministriju un "Latvijas Hipotēku un zemes banku".
"Tā saucamais ieguldījumu līgums nosaka mūsu savstarpējās attiecības subordinēto kredītu sakarā - to atgriešanu un procentu maksājumus par šiem depozītiem. Var censties šo līgumu lauzt, taču nedomājam, ka valsts spers šādu soli, apzinoties tā juridiskās sekas," uzsvēra Krasovickis, atkārtoti apliecinot, ka nepieciešamības gadījumā viņi un arī citi mazākuma akcionāri ir gatavi savas intereses aizstāvēt tiesā.
Krasovickis pauda stingru pārliecību, ka viņš un viņa ilggadējais biznesa partneris Kargins savu naudu par ieguldījumiem bankā saņems, neskatoties uz to, vai tiek vai netiek veikti grozījumi Kredītiestāžu likumā, vai tiek vai netiek veikta "Parex bankas" restrukturizācija.
"Mēs neuztraucamies par saviem līdzekļiem bankā, taču citu pušu līdzekļi nav aizsargāti ar speciāliem līgumiem kā mūsējie," skaidroja Krasovickis, kurš uzsvēra, ka viņu ieguldījumi ir tikai neliela daļa no pārējo subordinētā kapitāla ieguldītāju summas.
Kargins un Krasovickis, kā arī viņu ģimenes bankas subordinētajā kapitālā ir ieguldījuši aptuveni 36 miljonus latu.
Abu advokāts Uģis Grūbe norādīja, ka vairāki citi mazākuma akcionāri ir vērsušies pie viņa, lai konsultētos par iespējām iesniegt pieteikumu tiesā gadījumā, ja tiktu pārkāptas viņu tiesības. Grūbe skaidroja, ka tiesību aizskārums notiktu tikai bankas sadalīšanas gadījumā. Nepieciešamības gadījumā Satversmes tiesā tiktu apstrīdēta vismaz divu Kredītiestāžu likuma pantu (viens no tiem 59.2 pants) atbilstība Satversmei.
Kā apgalvo Krasovickis, labās bankas izdalīšanas rezultātā kopējie zaudējumi sasniegs vismaz 600 miljonus latu, no kuriem lielāko daļu veidojot Valsts kases nauda. "No šīm darbībām nozīmīgu peļņu gūs konsultanti, kuriem jau iztērēti vairāki miljoni latu, likvidators, kura ieguvums veidos līdz 50 miljoniem latu, starpnieki, kuru rīcībā ir bankas pārdošanas līgumi, juristi un, protams, advokāti, kuru pakalpojumi būs nepieciešami daudzajos tiesu darbos," stāstīja baņķieris.
Tomēr, kāpēc valsts īsteno tik, viņaprāt, neizdevīgu bankas sadalīšanas plānu, Krasovickis nemācēja pamatot. Taču viņa advokāts iebilda, ka valdība tā arī nav pamatojusi, kāpēc izvēlēts konkrētais restrukturizācijas modelis.
Krasovicka skatījumā, sliktās bankas izdalīšana būtu daudz pieņemamāks variants un nenestu tādus zaudējumus, jo tiktu izveidots atsevišķs fonds, kura pārdošana notiktu tikai pēc tam, ka tā aktīvu vērtība būtu pieaugusi.
"Valdības atbalstītais plāns ir riskantāks, bet tas patīk noteiktai sabiedrības daļai, jo izskatās, ka no šī plāna īstenošanas cietīs resnie runči," sacīja Krasovickis, piebilstot, ka arī runas par to, ka starp valdību un starptautiskajiem aizdevējiem noslēgtas kādas vienošanās atstāt Karginu un Krasovicki "sausā", esot liekas, jo viņiem Eiropas Komisijā sniegta atbilde, ka šādas vienošanās nav.
Kā ziņots, valdība starptautiskajiem aizdevējiem, iespējams, ir apsolījusi neieguldīt papildu līdzekļus "Parex bankas" sadalīšanā un nodrošināt, ka labumu no šī procesa negūst bankas bijušie akcionāri, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais vēstules projekts Starptautiskajam Valūtas fondam.
Dokumentu pieņēma valdība, un, kamēr to nav apstiprinājuši aizdevēji, tā noslēguma teksts no Latvijas oficiālo institūciju puses pagaidām gan tiek turēts slepenībā.
Aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti liecina, ka Latvija apņemas ieviest "Parex bankas" restrukturizācijas plānu, tiklīdz to apstiprinās Eiropas Komisija. Plāns paredz pārvietot jaunā bankā visus tā dēvētos labos pamatdarbības aktīvus un dažus nepamatdarbības aktīvus, kā arī prioritārās saistības, tostarp visus neapgrūtinātos klientu noguldījumus, bet atlikušie aktīvi un saistības paliks esošajā bankā.
Kā ziņots, galīgajā lasījumā Saeimas Budžeta un finanšu komisijā atbalstītie grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz, ja kredītiestāde, kurā ir būtiska valsts līdzdalība, proti, vismaz 10%, vai kura saņem komercdarbības atbalstu, tiek sadalīta, tad abām kredītiestādes daļām būs jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestādes darbības plāns turpmākajiem trīs gadiem.
Saeimas komisijas atbalstītā norma likumā varētu nozīmēt, ka pēc "Parex bankas" sadalīšanas valstij trīs gadus būs jāuztur arī sliktā bankas daļa, izpildot visas saistības un maksājot procentu maksājumus bijušajiem bankas akcionāriem Karginam, Krasovickim un viņu radiniekiem.
Tas, ka būs jāiesniedz darbības plāns, "Parex bankas" gadījumā varētu nozīmēt: ja tā dēvētā sliktā banka būs jālikvidē, tas ļaus tiesā vērsties personām, kas uzskatīs, ka to intereses tiek aizskaras, proti, personām, kas iebilstu pret šīs bankas likvidāciju.
Komisija darbu pie likuma grozījumiem vēl turpinās.