Lai gan katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka dzīvo nabadzībā, vēlme doties piknikā nav mazinājusies. Šogad, tāpat kā treknajos gados, tikpat aktīvi tiek pirkti grilēšanas piederumi, šašliks un alus.
Līdz ar vasarīgā laika iestāšanos uzskatāmi mainījušies pircēju paradumi un ikdienas iepirkumu grozos tiek celtas tieši daudzas vasaras sezonai piemērotas preces – salīdzinot aprīļa beigu un maija beigu pārdošanas rezultātus, dažas sezonas preces piedzīvojušas pat vairāk nekā 20 000% lielu pārdošanas apjomu kāpumu, Neatkarīgajai stāstīja zīmola Elvi sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne. Konservētu biešu pārdošanas apjomi maija beigās, salīdzinot ar aprīļa beigām, pieauguši par 313%. Aptuveni par 58% palielinājušies kefīra, paniņu, rūgušpiena pārdošanas apjomi. Tas liecina, ka sākusies auksto zupu sezona.
Par grilēšanas un piknika sezonas sākumu liecina gan vienreizlietojamo trauku pārdošanas apjoms, kas palielinājies par 22%, gan ELVI kulinārijā grilēto produktu pārdošanas apjoma pieaugums, kas sasniedzis 40% pieaugumu, gan dažādu grilēšanai paredzēto dārzeņu pārdošanas rezultāti – cukini, kabači, baklažāni tiek pirkti par 31% vairāk. Aptuveni 115% kāpumu piedzīvojis tomātu tirgus.
Dažādi dzirkstošie atspirdzinošie dzērieni – limonādes, kvasi, minerālūdeņi – pārdoti no 28% līdz pat 50% vairāk nekā aprīļa sākumā. "Interesanti, ka tikpat kā nav kāpis sulu pārdošanas apjoms, taču ļoti – par 49% – pieaudzis dažādu sīrupu pārdošanas apjoms – tas apliecina, ka negāzētos dzērienus pircēji labāk gatavo paši, atšķaidot sīrupu ar ūdeni, nevis pērk sulas," skaidroja V. Grigāne.
Par 111% kāpis bezalkoholiskā alus pārdošanas apjoms. "Šogad alkoholisko dzērienu segmentā tradicionālajiem vasaras dzērieniem – alkoholiskajiem kokteiļiem un alum – pārdošanas apjoms palielinājies par 12 līdz 13%, savukārt ruma un džina pārdošanas apjoms – pieaudzis pat par 83%. Tā, ka šie dzērieni ir ļoti iecienīti dažādu kokteiļu sastāvdaļām, acīmredzot pircēji šovasar alkoholiskos kokteiļus labprāt gatavo paši," pieļāva V. Grigāne.
Strauju kāpumu piedzīvojušas vasaras sezonai nepieciešamās rūpniecības preces – sauļošanās kosmētika pirkta par 2700% vairāk nekā aprīļa beigās. "Absolūts pārdošanas kāpuma rekords, protams, pieder pretodu un pretinsektu līdzekļiem, kas, salīdzinot ar aprīļa beigām, pārdoti pat par 20 160% vairāk," atzina V. Grigāne.
Maxima veikalos šobrīd krietni vairāk nekā aprīļa sākumā pērk veldzējošus un atvēsinošus pārtikas produktus, piemēram, saldējumu pārdošanas apjomi ir dubultojušies. Minerālūdeni šobrīd pērk par 15 procentiem vairāk, kvasu – par 52 procentiem, bet ledus tēju pat par 93 procentiem vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, zināja stāstīt Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Par piektdaļu pieaudzis arī skābā krējuma patēriņš.
Arī Rimi veikalos šobrīd ļoti aktīvi tiek pirktas tradicionālās vasaras sezonas preces – minerālūdens, sulas, dažādi grila produkti, dārzeņi.
"Krīze nav iznīcinājusi iedzīvotāju vēlmi doties piknikā," secina Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.
Lai gan arī šovasar daudz tiek pirktas piknika preces, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pirkumi ir daudz racionālāki. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums liecina, ka ar iepriekš izveidotu pirkumu sarakstu uz veikalu dodas aptuveni 45% Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma dati rāda, ka visbiežāk šādi sevi disciplinē cilvēki ar augstāko izglītību, sievietes, bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie vai cilvēki, kas ģimenē audzina bērnu līdz sešu gadu vecumam, kā arī tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir mazāk par 100 latiem, un Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie.
"Joprojām to cilvēku skaits, kas šādi rīkojas, ir salīdzinoši neliels. Tikai katrs astotais Latvijas iedzīvotājs, kas īsteno plānošanas un uzskaites stratēģiju, var konstatēt tēriņu samazinājumu noteiktās izdevumu grupās, tādējādi reāli izjūtot deflācijas pozitīvo ietekmi uz mājsaimniecības budžetu," atzina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka plānot pirkumus vajadzētu daudz lielākai sabiedrības daļai, jo katra trešā Latvijas mājsaimniecība sevi uzskata par nabadzīgu vai tādu, kas atrodas uz nabadzības sliekšņa. Pirms gada šādās domās bija katra ceturtā aptaujātā mājsaimniecība.