Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka AS "Rīgas siltums" sasteigti virza uzņēmuma reorganizāciju, kuras rezultātā iespējams būtisks siltuma tarifa kāpums Rīgā, informēja EM.
Iepazīstoties ar "Rīgas siltuma" valdes sniegto informāciju par SIA "Rīgas bioenerģija" investīciju projektu (divu katlumāju Rīgā - Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlumājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā, EM kā akcionāra "sākotnēji izteiktās bažas apstiprinājās un pat daudzkārt pastiprinājās", norāda ministrijas pārstāvji.
EM nominētais pārstāvis "Rīgas siltuma" padomē Kaspars Lore jau iepriekš vairākkārt paudis bažas par "Rīgas siltums" investīciju projekta "Rīgas bioenerģijā" lietderīgumu un potenciālo konkurētspēju.
Patlaban uzņēmuma valde esot sagatavojusi priekšlikumu reorganizācijas ceļā "Rīgas bioenerģiju" pievienot "Rīgas siltums" un līdz ar to pārņemot "Rīgas bioenerģijas" uzņemtās kredītsaistības 24,5 miljonu eiro apmērā.
Patlaban uzņēmuma valde esot sagatavojusi priekšlikumu reorganizācijas ceļā "Rīgas bioenerģiju" pievienot "Rīgas siltums" un līdz ar to pārņemot "Rīgas bioenerģijas" uzņemtās kredītsaistības 24,5 miljonu eiro apmērā. Lai izpildītu kredītsaistības un atgūtu katlumājas izveidē vēl papildu ieguldītās investīcijas deviņu miljonu eiro apmērā, paredzams, ka uzņēmums varētu palielināt siltumenerģijas cenu Rīgā. Tāpat EM norāda, ka pēc šādas reorganizācijas veikšanas izsekojamība investīciju atmaksai praktiski nebūs iespējama.
Lēmumprojekts par "Rīgas siltuma" reorganizāciju, tam pievienojot neveiksmīgo investīciju projektu "Rīgas bioenerģija", iekļauts uzņēmuma padomes šā gada 5.jūlija sēdes dienaskārtībā. EM pārstāvis neatbalstīs šo priekšlikumu, taču EM secina, ka viņam nebūs izšķirošas ietekmes šajā balsojumā. Vienlaikus EM norāda, ka šādas reorganizācijas īstenošanai vēl būs nepieciešama "Rīgas siltuma" akcionāru piekrišana, kuras laikā EM kā valsts kapitāldaļu turētāja atkārtoti paudīs savu viedokli.
"Rīgas bioenerģijas" operatīvie darbības radītāji par šā gada pirmajiem mēnešiem liecina, ka uzņēmums strādā ar zaudējumiem un sagaidāms, ka tie varētu arī pieaugt, informēja EM. Ministrija uzskata, ka investīciju projekta biznesa plāns iepriekš bijis optimistiski novērtēts, neņemot vērā augstos biznesa riskus - pastāvošo konkurenci siltuma ražošanā Rīgas pilsētas teritorijā un mainīgās izejvielu cenas. EM norāda, ka, salīdzinot biznesa plānā paredzēto ar faktisko šā brīža situāciju rodas būtisks risks "Rīgas siltumam" atgūt aptuveni deviņus miljonus eiro sākotnēji ieguldītās investīcijas. Vienlaikus EM uzsver, ka sākotnēji plānotās otrās katlumājas, kas bija plānota Rīgā, Vietalvas ielā 5, būvniecība vēl vispār nav sākta.
Lai pārliecinātos par "Rīgas siltuma" veikto investīciju "Rīgas bioenerģijā" atbilstību uzņēmuma un sabiedrības interesēm, EM izvirzītais "Rīgas siltuma" padomes loceklis Lore lūdza "Rīgas siltuma" padomes sēdē šā gada 8.jūnijā skatīt jautājumu par "Rīgas bioenerģijas" investīciju projektu (divu katlumāju Rīgā - Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlu mājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā.
Lore jau pērnā gada nogalē vērsa "Rīgas siltuma" akcionāru - EM, Rīgas pilsētas domes, SIA "Enerģijas risinājums. RIX" un VAS "Latvenergo" - uzmanību uz iespējamā "Rīgas bioenerģija" akciju iegādes darījuma neatbilstību "Rīgas siltuma" interesēm, norādot, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru "Enerģijas risinājums.RIX" 2017.gada jūnijā pārdeva "Rīgas bioenerģijas" 50% kapitāla daļas. Neskatoties uz to, "Rīgas siltuma" padome 2017.gada 15.decembrī un iepriekš arī valde (7.decembrī) lēma izmantot "Rīgas siltuma" pirmpirkuma tiesības "Rīgas bioenerģijas" 50% kapitāla daļu (38 990 pamatkapitāla daļu) iegādē, tādējādi kļūstot par 100% "Rīgas bioenerģijas" pamatkapitāla daļu turētāju.
EM atgādināja, ka "Rīgas siltuma" padomes sēdē 2017.gada 7.jūnijā, kad pirmo reizi tika izskatīta iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības uz "Rīgas bioenerģijas" 50% kapitāla daļām, "Rīgas siltuma" valdes lēmums bija neizmantot pirmpirkuma tiesības, jo nepieciešams samazināt biznesa riskus. Minētais pamatojums lēmumā tika norādīts, neskatoties uz salīdzinoši labiem ekonomiskajiem novērtējumiem par "Rīgas bioenerģijas" realizētajiem projektiem. Turklāt padomes sēdes laikā valdes lēmums par atteikšanos no pirmpirkuma tiesību izmantošanas tika izskatīts steidzamības kārtībā un netika atbalstīts Lores izteiktais priekšlikums atlikt jautājuma izskatīšanu, lai varētu rūpīgāk iepazīties ar iesniegto priekšlikumu un iegūt sertificēta vērtētāja viedokli par attiecīgo kapitāla daļu vērtību.
Kā ziņots, 2014.gada 16.decembrī "Rīgas siltums" kopā ar "Enerģijas risinājums.RIX" dibināja "Rīgas bioenerģija" ar mērķi realizēt divu biokurināmo katlumāju būvniecību Rīgā (Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) un saražotās siltumenerģijas realizāciju Rīgas pilsētas centralizētajā siltumapgādē, tas ir, pārdot "Rīgas siltumam".
"Rīgas siltuma" akcionāri ir Rīgas dome - 49%, Latvijas valsts - 48,995%, "Enerģijas risinājumi. RIX" - 2% un "Latvenergo" - 0,005%.