Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja*. Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%).
Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata 26% iedzīvotāju, un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā (18%). Taču realitātē iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk izvēlējušies naudu noguldīt krājkontā (31%), kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī (28%) un uzkrājošās apdrošināšanas risinājums (15%). Nekustamajā īpašumā pēdējā gada laikā investējuši vien 9% respondentu. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji tiešos ieguldījumus - akcijās (8%), ieguldījumu fondos (8%) vai obligācijās (4%) - izvēlas retāk. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē iedzīvotāju vietā.
“Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms. Swedbank dati liecina, ka daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai, un šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu. Arī zemās depozītu procentu likmes ietekmējušas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumus, liekot meklēt alternatīvas iespējas. Redzam, ka liela daļa cilvēku savus uzkrātos līdzekļus šobrīd kā drošības spilvenu uzglabā kontā vai krājkontā, jo tādā veidā nauda neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā ir “ātri pieejama”. Savukārt otra daļa iedzīvotāju ir tā, kuri jūtas finansiāli stabili un skatās, kur ar uzkrāto naudu iespējams pelnīt vairāk nekā krājkontā vai depozītā. Šādos gadījumos izvēle pietiekami bieži tiek izdarīta par labu uzkrājumiem pensiju fondos, uzkrājošajā apdrošināšanā, kas dod iespēju pelnīt vairāk nekā krājkontā vai termiņdepozītā,” stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.
Ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošo naudas līdzekļu apjomu banku norēķinu kontos un depozītos,** tad 2010.gadā tie bija kopumā 4,1 miljards eiro jeb 1932 eiro uz vienu iedzīvotāju un 2017.gada nogalē jau kopumā 6,3 miljardi eiro jeb 3251 eiro uz vienu iedzīvotāju. Un, lai gan Eiropas Centrālās Bankas (ECB) monetārie stimuli ietekmējuši arī procentu likmes, “nospiežot” tās vēsturiski zemākajā līmenī, teju puse Latvijas iedzīvotāju (49%) uzskata, ka šobrīd ir izdevīgs brīdis, lai veidotu uzkrājumus un ieguldījumus, jo aizvien vairāk apzinās alternatīvas naudas krāšanas iespējas. Zīmīgi, ka par uzkrājumu un ieguldījumu izdevīgumu pozitīvāk noskaņoti ir iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem jeb tā dēvētā Millenials paaudze (pozitīvi noskaņots 74% aptaujāto), taču tieši šīs vecuma grupas iedzīvotāju rīcība visvairāk atpaliek no plāniem (tikai 22% veido uzkrājumus). Visvairāk šobrīd uzkrājumu veido iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 50 gadiem (47%). Tikmēr dati*** rāda, ka naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos pēdējo 5 gadu laikā ir būtiski audzis: nauda kontos un depozītos par 52%, vērtspapīros par 39%, uzkrājošā apdrošināšanā par 188%, savukārt pensiju uzkrājumos par 114%.
Latvijas iedzīvotājiem šobrīd ļoti būtiska šķiet drošība par ieguldītajiem līdzekļiem, ko papildina labas peļņas iespējas. Izvēloties uzkrājumu un ieguldījumu veidu, iedzīvotājiem svarīgi, lai tie būtu vienkārši un viegli saprotami (44%), viņu vajadzībām atbilstoši (37%), un pietiekami ērti lietojami un pārskatāmi (34%).
Ja šobrīd apsvērtu iespēju ieguldīt naudu, visbiežāk to vēlētos termiņa no viena līdz trīs gadiem (24%), kam seko ieguldījumi līdz pieciem gadiem (20%). Savukārt 14% iedzīvotāji izvēlētos ieguldīt naudu līdz vienam gadam, bet vēl tikpat daudz - vairāk nekā uz pieciem gadiem.