Saeima vērtēs likumu grozījumus, paredzot, ka turpmāk kredītdevējiem - gan kredītiestādēm, gan nebanku kredītdevējiem - būs pienākums pārliecināties par potenciālo aizņēmēju ienākumiem un spējām atdot aizņēmumu.
Ātrie kredīti" - tas ir viens no galvenajiem cēloņiem ēnu ekonomikas attīstībai Latvijā. Cilvēki, esot parādu jūgā, lūdz saviem darba devējiem izmaksāt darba algu aploksnē, lai parādu piedzinējiem tas ietu secen. Tādējādi darbinieki paši jau saknē nogriež savu sociālo nodrošinājumu.
Grozījumus Kredītiestāžu un Patērētāju tiesību aizsardzības likumos Saeimā iesniedza koalīcijas deputāti.
"Vienotība" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem uzsvēra, ka likumu grozījumi būtiski ierobežos bezatbildīgu kredītu izsniegšanu. Ar abu likumu grozījumiem tiks noteikts, ka Kredītinformācijas birojā būs pieejama visa nepieciešamā informācija par potenciālā aizņēmēja maksātspēju - darbavietas nosaukums, ienākumu apjoms, pastāvošās saistības un to izpildes disciplīna. Grozījumi paredz, ka gan kredītiestādēm, gan nebanku kredītdevējiem būs jāsniedz nepieciešamā informācija Kredītinformācijas birojam.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegto informāciju, 2017.gadā pārbaudes veiktas 16 kapitālsabiedrībās un tajās visās ir konstatēti pārkāpumi, proti, virknē gadījumu aizņēmumi izsniegti apmērā, ko patērētājs, visticamāk, nevar atļauties atmaksāt un virknē gadījumu aizņēmumi izsniegti, ņemot vērā neoficiālos ienākumus.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rosinātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz patērētāju kredītu kopējo izmaksu procentu likmes. Šie grozījumi veidoti ar mērķi ierobežot tā saukto "ātro kredītu" devējus, nosakot par samērīgām un godīgai darījumu praksei atbilstošām kredīta izmaksām dienas procentu likmi - 0.07% jeb aptuveni 25% gadā attiecībā uz visa veida līgumiem, skaidro politiskajā spēkā.
""Ātrie kredīti" - tas ir viens no galvenajiem cēloņiem ēnu ekonomikas attīstībai Latvijā. Cilvēki, esot parādu jūgā, lūdz saviem darba devējiem izmaksāt darba algu aploksnē, lai parādu piedzinējiem tas ietu secen. Tādējādi darbinieki paši jau saknē nogriež savu sociālo nodrošinājumu. (..) "Ātrie kredīti" dzen iedzīvotājus parādu jūgā, šādā veidā ievērojami samazinot cilvēku iespējas palikt Latvijā," pauda deputāts Edvards Smiltēns (LRA).