Latvijai ir potenciāls attīstīties par vienu no medicīnisko pakalpojumu eksporta centriem Eiropā, pirmdien, prezentējot pārskatu par medicīnas pakalpojumu eksportu Latvijā, sacīja domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (S).
Viņš sacīja, ka pēdējo trīs gadu laikā domnīca radījusi vīziju par perspektīvajiem Latvijas attīstības virzieniem līdz 2022.gadam, kurā līdzās tādām jomām kā bioekonomika, apstrādes rūpniecība un tranzīts un loģistika, "Certus" akcentējis arī tādas nozares kā informācijas tehnoloģijas (IT) un medicīnisko pakalpojumu eksportu. Pēc Dombrovska teiktā, pēdējo minēto jomu Latvijai ir lielas perspektīvas attīstīt, jo Latvija ietilpst otrā lielākā pasaules veselības aprūpes tirgus spēlētāja - Eiropas - sastāvā.
Viņš norādīja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē medicīnas tūristu plūsmas, ir ievērojami zemākas medicīnisko procedūru cenas. Eiropā lētākos medicīniskos pakalpojumus piedāvā Polija, kam seko Apvienotā Karaliste, Vācija, Īrija u.c.
"Certus" vadītājs atzīmēja, ka arī Latvijā viens no konkurētspējīgākajiem faktoriem medicīnas pakalpojumu eksporta jomā ir cena, jo kombinētais slimnīcu pakalpojumu cenu rādītājs liecina, ka cenas Latvijā ir četras līdz piecas reizes zemākas nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs un gandrīz deviņas reizes zemākas nekā šajā jomā pasaulē vadošajā valstī Šveicē.
Pēc Dombrovska teiktā, atbilstoši ikgadējiem veselības tūrisma ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam, Latvijai minētais rādītājs bija 0,32%, kas ir par 0,01 procentpunktu virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Tikmēr augstākais rādītājs šajā jomā ir Polijai, kurai veselības tūrisma ieņēmumi veido 1,47% no IKP. Vienlaikus maksājumu bilances dati liecina, ka Latvijas veselības pakalpojumu eksporta apjoms pēdējo gadu laikā bijis nevienmērīgs - tas svārstījās no 15 miljoniem eiro 2013.gadā līdz pieciem miljoniem eiro 2015.gadā, atkal palielinoties līdz 11 miljoniem eiro 2016.gadā.
"Certus" vadītājs uzsvēra, ka daudzas valstis cenšas rast ceļu līdz ārvalstu pacientiem, tomēr ir būtiski saprast, kādu pieeju nepieciešams īstenot, lai Latvija spētu pilnvērtīgi attīstīt medicīnisko pakalpojumu eksportu. Viņš atzīmēja, ka augstāka pievienotā vērtība ir tādiem nišas medicīnas pakalpojumiem kā, piemēram, zobārstniecība, jo salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijā tiem ir zemas cenas. Vienlaikus līdzīgs cenu intervāls ir arī tādās valstīs kā Lietuvā un Polijā, un Latvijā patlaban ir attīstītāki tādi zemākas pievienotās vērtības pakalpojumi kā konsultācijas un diagnostika.
Ņemot vērā minēto, Dombrovskis uzsvēra, ka medicīnisko pakalpojumu eksporta attīstība galvenokārt ir atkarīga no valsts un privātā sektora sadarbības, tomēr to viņa ieskatā svarīgi saskatīt arī pašai valstij. "Nepieciešama attieksmes maiņa no valsts puses, jo medicīnas pakalpojumu eksportam ir potenciāls kļūt par vienu no galvenajiem valsts attīstības dzinējiem, bet tas var notikt tikai partnerībā starp valsts un privāto sektoru," sacīja "Certus" vadītājs.
Viņš norādīja, ka valstij sadarbībā ar privāto sektoru nepieciešamas saprast, kā attīstīt Latviju kā reģionālu medicīnas pakalpojumu eksporta centru un ar kādiem pakalpojumiem to sākt - zemas pievienotās vērtības vai specializētiem nišas pakalpojumiem.
Dombrovskis uzsvēra, ka patlaban vairāki privāto medicīnisko pakalpojumu sniedzēji Latvijā sapratuši, ka ārvalstu medicīnas tūristu piesaistei būtiski ir nodrošināt kompleksu pakalpojumu piedāvājumu, līdz ar to tie sākuši savstarpēju sadarbību tā nodrošināšanā. Tomēr "Certus" vadītājs atzīmēja, ka ārvalstu medicīnisko pakalpojumu tūristiem ir augstākas prasības, līdz ar to ir svarīgi domāt un strādāt pie sniegto pakalpojumu kvalitātes.
Viņš arī atzīmēja, ka Latvijai būtiski risināms jautājums ir pakalpojumu sniedzēju reputācija un viestā uzticība to klientiem. Viņš skaidroja, ka ir svarīgi noteikt, kādi ir Latvijas medicīnisko pakalpojumu eksporta mērķa tirgi, kuros veicināt reputāciju un atpazīstamību. "Viena neapmierināta klienta cena visai nozarei varētu būt augsta, bet tas jārisina nozares līmenī," sacīja "Certus" vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka konkurētspēju Latvijai minētajā jomā varētu veicināt IT joma, jo tehnoloģiju piedāvātās iespējas varētu, piemēram, nodrošināt pakalpojumu sniedzējiem iespēju pieslēgties vienotam datu mākonim, kurā saglabātas jebkuras pasaules valsts pacientu slimības vēstures, tādējādi padarot to par lielāku konkurences priekšrocību nekā zemās cenas vai personāla valodu zināšanas.
Kā ziņots, domnīca "Certus" pirmdien prezentēja pārskatu par medicīnas pakalpojumu eksporta attīstības iespējām Latvijā.
"Certus" izstrādātajā ekonomiskās attīstības vīzijā "Latvija 2022: 3+3" medicīnas pakalpojumu eksports definēts kā viens no galvenajiem perspektīvajiem attīstības virzieniem. Tajā tiek aplūkoti jautājumi par Latvijas iespējām kļūt par reģionālo eksporta izcilības centru un kādas iespējas tam paver Eiropas iedzīvotāju novecošanās un informāciju un komunikāciju tehnoloģiju attīstība. Tāpat vīzijā tiek aplūkotas Latvijas stiprās un vājās puses, kā arī konkurētspēja medicīnas eksporta jomā.