Lai paredzētu lielāku atklātību Eiropas Savienības fondu apguvē, valdības komiteja šodien akceptēja grozījumus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda likumā.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts paredz, ka turpmāk tiešās valsts pārvaldes un Sabiedrības integrācijas fonda projekta iesnieguma lieta būs vispārpieejama informācija Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc ES fonda projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.
Tādējādi interesenti varēs pieprasīt informāciju par minētajiem projektu iesniegumiem jau vērtēšanas procesā.
Ministri šodien atbalstīja Valsts kancelejas priekšlikumu izvērtēt nepieciešamību izplatīt informāciju par vērtēšanā iesniegtajiem projektu iesniegumiem. Valsts kanceleja uzskata, ka nav lietderīgi izplatīt noraidīto projektu iesniegumu lietas, un šāda pozīcija tiks iestrādāta arī likuma izmaiņās.
FM sagatavotās izmaiņas paredz, ka informāciju varēs pieprasīt arī mutvārdos vai elektroniskā veidā, ne tikai rakstiski, kā arī nebūs jānorāda mērķis, kādam pieprasītā informācija tiks izmantota.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt informāciju par Eiropas Savienības fonda tehniskās palīdzības projektiem, likumprojektā iekļautais nosacījums attiecas arī uz Sabiedrības integrācijas fondu. Sabiedrības integrācijas fonds pilda sadarbības iestādes funkcijas un šo funkciju veikšanai tāpat kā valsts aģentūras, kas pilda sadarbības iestādes funkcijas, īsteno Eiropas Savienības fonda tehniskās palīdzības projektu.
Palielinot vispārpieejamās informācijas apjomu tiešās valsts pārvaldes iestāžu un Sabiedrības integrācijas fonda sagatavoto Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumos, izmaksu efektivitātes principa ievērošana iepirkumu procedūrās netiks ietekmēta, norāda FM.
Paredzamās līgumcenas publicēšana pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas nav aizliegta, turklāt ne vienmēr no Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma izriet konkrēta iepirkuma līgumcena, jo tas ir atkarīgs no tā, kā projekta iesnieguma finanšu plānā ir sadalītas izmaksu pozīcijas.
Neatkarīgi no tā, vai pasūtītājs ir vai nav norādījis paredzamo līgumcenu, tirgus nosaka piedāvātās līgumcenas apmēru, jo lielākoties piedāvājuma izvēlē būtiskākā nozīme ir tieši piedāvātajai līgumcenai, un tādējādi piegādātāji, piedāvājot pārāk augstu cenu, riskē ar to, ka var neuzvarēt iepirkumā.
Kā pozitīvu aspektu, pieņemot, ka paredzamā līgumcena noteikta atbilstoši tirgū pastāvošajām cenām, var minēt to, ka piegādātāji rēķinās ar pasūtītāja budžeta iespējām un iespējamību netikt atzītiem par uzvarētājiem, pasūtītājam pārtraucot iepirkumu vai noraidot to piedāvājumu, norādījusi FM.
Risks varētu pastāvēt tikai gadījumā, ja pasūtītājs nepareizi aprēķinājis paredzamo līgumcenu un noteicis to daudz augstāku, nekā tā varētu faktiski būt. Tad pasūtītājs riskē ar to, ka arī piegādātāji var sagatavot piedāvājumus, norādot līgumcenu, kas būtu tuvu pasūtītāja norādītajai, lai arī faktiski līgumcena būtu daudz zemāka.
Par likuma izmaiņām vēl lems valdība un Saeima.