Alkohola tirgotāji apgalvo, ka 97% pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju lieto stipros dzērienus

© f64

97 % pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju godīgi atzīst, ka lieto alkoholiskos dzērienus. Lai saprastu, vai ir pamats bažām, AlkOutlet ir noskaidrojis, cik bieži mūsu valsts iedzīvotāji iepriecina sevi vai, tieši otrādi, slīcina bēdas grādīgā pudelē.

20 % uzskata alkoholu par kaitīgu veselībai, savukārt pārējie mierina sevi ar to, ka saprātīgās devās nav kaitīgs nekas. Par vismazāk kaitīgo alkoholisko dzērienu mūsu valsts iedzīvotāji uzskata vīnu, taču vīna eksperti nebūt neesam — tikai 6 % orientējas tajos ļoti labi. Tas gan netraucē vīnam būt otram iecienītākam dzērienam aiz alus.

Izrādās, ka vairākums — 39 % respondentu — alkoholu lieto tikai dažas reizes mēnesī. Reizi dienā iedzer vien 4 % aptaujāto. Savukārt tie, kas alkoholu nelieto, savu izvēli pamato ar dažādiem iemesliem, populārākie no kuriem ir slikta veselība, nespēja kontrolēt savu uzvedību reibumā un otrās puses neapmierinātībā.

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka tiem piemīt korekta alkohola lietošanas kultūra: 40 % apgalvo, ka ļoti labi spēj kontrolēt savu alkohola patēriņu un uzvesties sociāli pieņemami, savukārt 20 % tic, ka vispār nereibst no alkohola. Kāpēc alkohols tiek lietots? Lielākoties cilvēki lieto alkoholu, atzīmējot kādu nozīmīgu dzīves notikumu (29%), vai kā atslābinošo rituālu pēc smagas darba dienas (19%).

Vidējais vecums, kādā mūsu valsts iedzīvotājs sāk lietot alkoholu, ir 17 gadu, un, jo vecāks paliek, jo dārgākus un izsmalcinātākus dzērienus izvēlas.

Kā liecina veikalu tīkla AlkOutlet aptauja, par visaktīvākajiem alkohola lietotājiem uzskata bezdarbniekus, māksliniekus un remontdarbu veicējus.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais